Stāvvietas uz MUSE tika izpārdotas divus mēnešus pirms koncerta. Es arī nepaspēju. Sēdvietas, nopietni?
4h pirms koncerta ievietoju sludinājumu twitterī , kurš vakarā gaitā guva vēlamo atzinību ar 100+ RT. Paldies! Vakara turpinājumā atklāju sezonu Biķernieku slēpošanas trasē, paralēli uzpeldēja telefona zvani ar piedāvājumiem par 30-40 Ls. Bet par tādu naudu, manuprāt, jau var aizbraukt uz kādu Eiropas stadionu nākamvasar, tāpēc uzstāju, ka vairāk par 25 Ls neieguldīšu. Slēpošanas vingrinājumi bija jāizpilda bez nūjām, kamēr, kaulējoties pa telefonu, noorganizēju vienu stāvvietu.
Kad pēc slēpošanas ierados tai pakaļ, tā jau bija ienesta iekšā. Darījums tika veikt caur divām smēķētavas žogu rindām, pabāžot roku ar preci un roku ar atlīdzību. Biļete nemaz neizskatījās labi, salocīts ielūgums ar grupas logo. Vāja cerības, ka tikšu ar tādu iekšā.
2h līdz koncertam, man ir viena biļete. Ārā fuckin' auksts un kājās slēpjzābaki. Gāju meklēt otru biļeti pie galvenās ieejas, spekulantu midzeni. Jau pa gabalu tiek saosta manas naudas smaka un biļešu pārdevēji viens pēc otra uzklupa ar sālītiem piedāvājumiem ( 2 sēdvietas par 110, stāvvieta 45, divas par 80 Ls). Pēc brītiņa saprotu, ka 4-6 dažāda vecuma un dzimuma cilvēki darbojas organizēti un bizness iet no rokas. Kad līdz koncertam palikusi vairs stunda, maliņā ieraugu divas kautrīgas sievietes, kurām ir aizdomīga VIP aprocīte, kuru gatavas atdot par 20 Ls. Ideāli! Taču, kamēr skaitu latus, aprocīte jau pārdota. Vēl joprojām nekā.
Iesildītāji jau beiguši spēlēt, es slēpjzābakos drebinos pie ieejas kopā ar spekulantu grupiņu, kuru sejās manāmas bažas. Pie arēnas praktiski neviena cilvēka, izņemot mani un bariņš spekulantu ar vēl pāris biļetēm rokās. Laika praktiski nav, man vēl jāaizskrien uz mājām pārģērbties.
Piecpadsmit minūtes pirms sākuma sākās pati interesantākā daļa. Uzpeld divi jaunieši ar vienu īstu stāvvietu, atdošot par 25. Saprotu, ka esmu visizdevīgākajā pozīcijā, tāpēc nekautrējos vēlreiz pajautāt spekulantu bariņam, cik Ls tagad? Par 20 Ls dzird arī jaunieši, un esmu uzvarējis.
Izvēlos ticamāko no piedāvātajiem variantiem un jožu laimīgs uz mājām pakaļ Ditai. Vēl neliels stresiņš pie biļešu nolasīšanas, bet bez problēmām. Saprotam, ka neko neesam nokavējuši. Tātad visi gaida mūs. Arvis pūlī paceļ roku, un lienam iekšā. Kad esam tikuši līdz pieņemamaivēlamai vietai, nodziest gaismas un koncerts var sākties. Tieši laikā!
4h pirms koncerta ievietoju sludinājumu twitterī , kurš vakarā gaitā guva vēlamo atzinību ar 100+ RT. Paldies! Vakara turpinājumā atklāju sezonu Biķernieku slēpošanas trasē, paralēli uzpeldēja telefona zvani ar piedāvājumiem par 30-40 Ls. Bet par tādu naudu, manuprāt, jau var aizbraukt uz kādu Eiropas stadionu nākamvasar, tāpēc uzstāju, ka vairāk par 25 Ls neieguldīšu. Slēpošanas vingrinājumi bija jāizpilda bez nūjām, kamēr, kaulējoties pa telefonu, noorganizēju vienu stāvvietu.
Kad pēc slēpošanas ierados tai pakaļ, tā jau bija ienesta iekšā. Darījums tika veikt caur divām smēķētavas žogu rindām, pabāžot roku ar preci un roku ar atlīdzību. Biļete nemaz neizskatījās labi, salocīts ielūgums ar grupas logo. Vāja cerības, ka tikšu ar tādu iekšā.
2h līdz koncertam, man ir viena biļete. Ārā fuckin' auksts un kājās slēpjzābaki. Gāju meklēt otru biļeti pie galvenās ieejas, spekulantu midzeni. Jau pa gabalu tiek saosta manas naudas smaka un biļešu pārdevēji viens pēc otra uzklupa ar sālītiem piedāvājumiem ( 2 sēdvietas par 110, stāvvieta 45, divas par 80 Ls). Pēc brītiņa saprotu, ka 4-6 dažāda vecuma un dzimuma cilvēki darbojas organizēti un bizness iet no rokas. Kad līdz koncertam palikusi vairs stunda, maliņā ieraugu divas kautrīgas sievietes, kurām ir aizdomīga VIP aprocīte, kuru gatavas atdot par 20 Ls. Ideāli! Taču, kamēr skaitu latus, aprocīte jau pārdota. Vēl joprojām nekā.
Iesildītāji jau beiguši spēlēt, es slēpjzābakos drebinos pie ieejas kopā ar spekulantu grupiņu, kuru sejās manāmas bažas. Pie arēnas praktiski neviena cilvēka, izņemot mani un bariņš spekulantu ar vēl pāris biļetēm rokās. Laika praktiski nav, man vēl jāaizskrien uz mājām pārģērbties.
Piecpadsmit minūtes pirms sākuma sākās pati interesantākā daļa. Uzpeld divi jaunieši ar vienu īstu stāvvietu, atdošot par 25. Saprotu, ka esmu visizdevīgākajā pozīcijā, tāpēc nekautrējos vēlreiz pajautāt spekulantu bariņam, cik Ls tagad? Par 20 Ls dzird arī jaunieši, un esmu uzvarējis.
Izvēlos ticamāko no piedāvātajiem variantiem un jožu laimīgs uz mājām pakaļ Ditai. Vēl neliels stresiņš pie biļešu nolasīšanas, bet bez problēmām. Saprotam, ka neko neesam nokavējuši. Tātad visi gaida mūs. Arvis pūlī paceļ roku, un lienam iekšā. Kad esam tikuši līdz pieņemamaivēlamai vietai, nodziest gaismas un koncerts var sākties. Tieši laikā!
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!