Pāriet uz galveno saturu

Hidromehānika un 2013. mērķis

Siltuma un masas apmaiņas procesu domu karte
Nedēļas sākumā kārtoju savu pirmo mutisko eksāmenu galvenajā programmas priekšmetā par ķīmijas tehnoloģiskajiem procesiem un aparātiem. Pāris gadus atpakaļ likās, ka tas bez šaubām ir briesmīgākais zināšanu pārbaudes veids, pie kā laikam vainojams mans vidusskolas fizikas skolotājs, kurš stundās par izvairīšanos no mācībām nekautrējās draudēt ar gala pārbaudījumu mutiski. Tad taču nevarēs nošpikot!
Pavisam citādas sajūtas pavadīja pēc pirmdienas agra rīta 20 minūtēm ar argumentiem un faktiem bagātu diskusiju ar profesoru. Noteikti viens no vērtīgākajiem brīžiem visā studiju laikā, jo pēdējos četros mēnešos apskatītais vienā brīdī uzreiz ieguva jaunu kvalitāti. Žēl, ka RTU mutiskos eksāmenus grib izskaust pavisam, pamatojot ar to, ka pārbaudījumam nav lietisku pierādījumu, objektīvi novērtēt ir grūtāk un dažreiz nospēlē cilvēciskais faktors, salīdzinot ar rakstisko eksāmenu.

Nakts etapi Baložos
Esmu sajūsmā par orientēšanos tumsā. Pirmdienas vakara distances pierīgā kopā ar līdzīgi domājošajiem rada daudz pozitīvu emociju un motivācijas devu turpmākiem treniņiem, lai kļūtu vēl ātrāks, vēl precīzāks. Varbūt tieši tāpēc tuvākais lielais mērķi nākamajā sezonā ir nakts stafetes Zviedrijā un Somijā pavasarī. Jā, kamēr uz skolu tik bieži nav jāstaigā, esmu sācis trenēties sistemātiskāk un izvirzījis mērķi noskriet nakts etapus 10Milā un Jukolā labāk kā pērn. Un man ir gandrīz pilnīgi skaidrs, kas nepieciešams mērķa sasniegšana.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Zelta distance

Viens nu ir skaidrs, esmu pietuvojies fiziskās formas virsotnei tik tuvu, kā vēl nekad. Tam ir arī loģisks izskaidrojums, Francijas orientēšanās sešdienas pacēla manas tehniskās spējas nebijušos augstumos, padzīvošanās pa augstkalni stipri atvieglojusi skābekļa apriti sistēmā un pāris kvalitatīvi ātruma treniņi to salika kopā ar lidojošām sajūtām, lai Latvijas čempionātā vidējā distancē izcīnītu savu pirmo zelta medaļu. Bet pēdējās dienas pirms čempionāta noteikti nebija pašas saulainākās manā dzīvē, un pirms starta nekas neliecināja par to, ka jau pie septītā kp iekrāšu vairāk kā pusotras minūtes pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem. Ļoti iespējams tieši sākums bija panākuma atslēga. Pēc lietainā starta uzņēmu ārprātīgi ātru tempu, reti skatījos kartē, vairāk zem kājām, daudzās vietās riskēju, punktus ņemot rupji  pierē. Pēc septītā kp beidzu ticēt veiksmei un vairāk iedziļinājos kartē. Loģiski, ka nokritās arī temps. 9. kp iespējams uzbakstīju par ilgu, un pēc tā uzradās Krītīņs....
Botānika vienkārši man nepatīk. Visas tās miljons dzimtas, kas pilsētas bērniem būtu jāzina uz CE - murgs. Kā ko tādu var vispār mēģināt iemācīties, ja tauriņzieži neizskatās pēc tauriņiem un kailsēkļu mikrogametofīts izskatās pēc kosmodroma. Nē, šitos jokus es laižu garām un ceru, ka jūnijā neko daudz no manis necentīsies izspiest. Bet ja ne par pirmdienas vakaru, tad šodien kačalkā atklājās sekas labās rokas lūzumam. Man ir pamatīgi atrofējušies rokas muskuļi, kas galīgi nenozīmē neko labu. Bet cilāt kājas pāri barjerām gan nav nekāda problēma. Liekas, ka fizikas stundas sāk iekarot līdzīgu stāvokli kā latviešu valoda pirms diviem gadiem. Šodienas kontroldarbs bija izcili smieklīgs. Un ir arī grūti izstāstīt kāpēc, jo vidējais līmenis ir zem katras kritikas. Bet visam pāri stāv respekts pret skolotāju. Rakstot paralēli aiz loga skatos, kā deg kaimiņu šķūnis piķa melnā tumsā. Skats iespaidīgs. Maizītes sasmērētas, biļetes izdrukātas, pase somā un šokolāde kabatā. Pēc 18 stundām es ceļ...

Trenitalia

Visas lielās lietas rodas pašas no sevis. Kādu vakaru Ungārijā apskatu telefonu un ieraugu sms ar ziņu: ''Brauksi uz Chamonix?''. No tēva, protams. Izrādas šie vakarā sēžot pie tv izlēma aizlaist uz alpiem šovakar. Es jau ar neko daudz nedomājot un saku iztēloties iespējas pievienoties viņiem. Problēma bija tāda, ka mūsu ceļi nekā nekrustosies, un man būs vien pašam jātiek līdz galam. Uzreiz iedomājos, ka jāpārvietojas ar vilcienu, jo to nu es gribēju izmēģināt jau sen. Man galīgi nebija talanta atrast kkādus sarakstus un iespējamās izmaksas par dzelzceļa tīklu Eiropā. Tātad bija jāimprovizē. Pa galvu visu laiku maisījās Eiropas karte, un mēģināju iztēloties maršrutu. Eurotrips sākās uz Ungārijas un Slovākijas robežas, kur nostopēju Škodu. 150km līdz ciemam, kas ir puseceļā līdz Budapeštai. Diezgan nomaļa vieta, un pietur tikai reģionālie vilcieni. Tad 2h kratījos 100km līdz Budapest, tuvākā ārvalstu vilcienu pieturvieta. Pirmo reizi ieraudzīju tik lielu un greznu satci...