Dzimšanas dienas nedēļa iesākās destruktīvi. Pirmdien likās, ka visa pasaule ir nostājusies pret mani. Pamodos stundu par agru, nokavēju transportus, laboratorijā sasķaidīju ietvaices rotora dzesinātāju, no kura vērtības metas nelabi, un beigās nokavēju nedēļas mīļāko treniņu. Dienas beigās jutos tik slikti, ka nolēmu pamest vakara plānus un aizbraukt uz Jūrmalu pie vecākiem, un noskatīties kādu garu un stulbu filmu. Lūk, tā es cīnos pret sliktu garastāvokli.
Jāpiemin, ka pavisam parastā darbadienas vakarā piezvanīja DS un atgādināja pāris ļoti svarīgas lietas par draudzību. Man liekas, ka, ja ne pēdējos gados, tad mēnešos noteikti esmu tā kā pazaudējis draugus. Vairākus. Varbūt esmu palicis pārāk egoistisks? Arī 14. februāris man tikpat kā neko nenozīmē. Ir par ko domāt, cenšoties aizmigt.
Nedēļas prieks noteikti bija sestdienas vakars, kad Briāna ielas mazajā istabiņā ļoti, ļoti šaurā draugu lokā atzīmēju 16. februāri, turpinot Ausekļa jauniešu dzimšanas dienu maratonu.
Jānogriež mati.
Februārī mana mīļākā dziesma ir...
Jāpiemin, ka pavisam parastā darbadienas vakarā piezvanīja DS un atgādināja pāris ļoti svarīgas lietas par draudzību. Man liekas, ka, ja ne pēdējos gados, tad mēnešos noteikti esmu tā kā pazaudējis draugus. Vairākus. Varbūt esmu palicis pārāk egoistisks? Arī 14. februāris man tikpat kā neko nenozīmē. Ir par ko domāt, cenšoties aizmigt.
Nedēļas prieks noteikti bija sestdienas vakars, kad Briāna ielas mazajā istabiņā ļoti, ļoti šaurā draugu lokā atzīmēju 16. februāri, turpinot Ausekļa jauniešu dzimšanas dienu maratonu.
Februārī mana mīļākā dziesma ir...
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!