Iepriekšējās brīvdienās tā vietā, lai mīdītu sniegu Kadagas Magnētā, sestdienas rītā devāmies uz Vecpiebalgu, kur metām izaicinājumu apslēpot Alaukstu. Ja jau tik tālu braucu, tad pieteicos garākajai 42 km distancei (2 apļi), kuru biju apņēmības pilns noslēpot klasikā zem trīs stundām, lai paspētu uz Ditas startu Tautas slēpojumā.
Sākums bija labs, jau pēc pirmā km palikām pārdesmit entuziasti, kas pārvietojās ar slēpēm paralēli. Pēc 10. km, kad biju jau labi iesilis un norijis dzīvu banānu pirmajā servisa punktā, distanču špūre izbeidzās un neparādījās līdz pat apļa beigām. Nākamos 3..4 km slēpoju reāli uzvilkts, viss besīja. Tad nolēmu, ka jāmaina attieksme un laiks pāriet uz slidsoli, jo pēda kalnos arī vairs tik pārliecinoši neturējās un cerēju, ka graudainais sniegs atlikušo noberzīs pavisam. Pirmā apļa beigās jau biju pilnīgi adaptējies slidsolim, un starpfinišā pēc tējas glāzes un pāris teikumiem ar atbalsta komandu iebraucu tieši 1h30', kā plānots. Nākamo apli garlaicīgi raiti noslidoju, apdzenot daudzkārt vairāk dalībniekus kā pirmajā aplī, piestājot tikai pie banānu galdiem. Finišēju pēc 2h55' un paspēju noskatīties Ditas startu.
Pirmdien vakarā uzrīkoju starpklubu nakts orientēšanās distancīti Berģu kartē, kas varbūt nav ļoti plaša, taču ir diezgan svaiga un izceļas ar Langstiņu mikroreljefu. Beigās pieteicās 15 dalībnieki, par ko biju visvairāk gandarīts. Sērsna mežā neļāva attīstīt gaidāmo ātrumu, tāpēc vairākums neizskrēja visu 7.3 km distanci plika reljefa kartē. Pēc finiša cienāju ar tēju un Skrīveru saldumiem.
Pēc pārrunām ar iepriekšējā semestra kursa darba vadītāju nolēmu, ka savu bakalaura darbu rakstīšu tajā pašā virzienā, purīna nukleozīdu atvasinājumi ar piekabinātiem diviem aizvietotiem triazola gredzeniem. Jau rīt sākšu izejvielu sintēzi laboratorijā. Par darba gaitu centīšos regulāri ziņot, jo no šī brīža viss kļūst pavisam nopietni.
Es varbūt vasarā netikšu uz nevienu milzīgu mūzikas festivālu nedēļas garumā, taču februāra sākumā neviens man neliedz skatīties video ierakstus.
Sākums bija labs, jau pēc pirmā km palikām pārdesmit entuziasti, kas pārvietojās ar slēpēm paralēli. Pēc 10. km, kad biju jau labi iesilis un norijis dzīvu banānu pirmajā servisa punktā, distanču špūre izbeidzās un neparādījās līdz pat apļa beigām. Nākamos 3..4 km slēpoju reāli uzvilkts, viss besīja. Tad nolēmu, ka jāmaina attieksme un laiks pāriet uz slidsoli, jo pēda kalnos arī vairs tik pārliecinoši neturējās un cerēju, ka graudainais sniegs atlikušo noberzīs pavisam. Pirmā apļa beigās jau biju pilnīgi adaptējies slidsolim, un starpfinišā pēc tējas glāzes un pāris teikumiem ar atbalsta komandu iebraucu tieši 1h30', kā plānots. Nākamo apli garlaicīgi raiti noslidoju, apdzenot daudzkārt vairāk dalībniekus kā pirmajā aplī, piestājot tikai pie banānu galdiem. Finišēju pēc 2h55' un paspēju noskatīties Ditas startu.
Pirmdien vakarā uzrīkoju starpklubu nakts orientēšanās distancīti Berģu kartē, kas varbūt nav ļoti plaša, taču ir diezgan svaiga un izceļas ar Langstiņu mikroreljefu. Beigās pieteicās 15 dalībnieki, par ko biju visvairāk gandarīts. Sērsna mežā neļāva attīstīt gaidāmo ātrumu, tāpēc vairākums neizskrēja visu 7.3 km distanci plika reljefa kartē. Pēc finiša cienāju ar tēju un Skrīveru saldumiem.
Pēc pārrunām ar iepriekšējā semestra kursa darba vadītāju nolēmu, ka savu bakalaura darbu rakstīšu tajā pašā virzienā, purīna nukleozīdu atvasinājumi ar piekabinātiem diviem aizvietotiem triazola gredzeniem. Jau rīt sākšu izejvielu sintēzi laboratorijā. Par darba gaitu centīšos regulāri ziņot, jo no šī brīža viss kļūst pavisam nopietni.
Es varbūt vasarā netikšu uz nevienu milzīgu mūzikas festivālu nedēļas garumā, taču februāra sākumā neviens man neliedz skatīties video ierakstus.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!