Laikam jāsāk ar to, ka nedēļas sākumā tepat galvaspilsētā atklāju jauno o-sezonu ar 14 minūšu lidojumu pār svaigi uzkritušu sniega segu pa Pētersalas pagalmiem un šķērsielām. Uz ikgadējo sprinta distanci otrajās Lieldienās bija ieradies praktiski viss Latvijas elites otrais ešelons, par ko bija patiess prieks un kas būtībā pamudināja sacensības uztvert daudz nopietnāk, kā pirms tam biju plānojis. Kārtīgi iesildījos, sakoncentrējos, pirms starta atgādināju, kas man ir jāizdara un kam jāpievērš uzmanība. Pēdējo reizi tik nopietni gatavojies pirms starta biju tikai pasaules čempionātā. Distanci izdevās veikt tīri no kļūdu viedokļa, ja neskaita aizkavēšanos atzīmējoties. Skriešanas ātrums bija labs, taču pēc grafikiem izskatās, ka pēdējā kilometrā esmu mazliet palaidies un zaudējis tīri uz skriešanu. Beigās uzrādīju 10. no vairāk kā 20 ieskaitītajiem rezultātiem, par ko biju ļoti apmierināts, kaut arī neapskatījos nevienu kp numuru leģendā.
Jāpiemin, ka viens no galvenajiem uzdevumiem šoreiz bija pārbaudīt fundamentālu sagatavošanās modeli startam sprinta distancē. Pēdējos gados ir izveidojies plāns, kā optimāli sagatavot ķermeni vidējai un garai distancei, izpildot specifiskus treniņus pēdējās dienās un pakontrolējot ēdienkarti un miega daudzumu. Taču, tā kā sprinti tiek skrieti reti, tad tiem šādas receptes nav, un katru reizi nākas eksperimentēt, kas ne vienmēr noved pie vēlamajām sajūtām sacensību dienā. Šoreiz viss strādāja, un līdzīgu plānu atkārtošu arī pirms Latvijas čempionāta Alūksnē jūnija sākumā.
Šodien ar Ditu bijām Jelgavā. No rīta tikām ielūgti uz slavenām pankūku brokastīm. Pēc tam mazliet asākas izklaides ar kartingiem. Tikām pie slapjām biksēm un dubļainas sejas, taču, tā kā motorsports vienmēr licies aizraujošs, tad sānslīdes un spolēšana piesnigušā trasē bija īsta jautrība. Apskatījām arī šķībo tiltu un pasāžu. Jelgavā ir forši.
Kā man vispār iet? Esmu izsalcis pēc pārmaiņām, kaut kā jauna. Mazliet apnikusi Rīga. Varbūt tieši tāpēc mēneša beigās uz Tiomilu lidošu ar puišiem pāris dienas ātrāk, uzmetot lekcijām un darbiem laboratorijā, lai vairāk paskrietu Stokholmas kartēs un labāk sagatavotos savam nakts etapam. Atceroties par Tiomilas nakti, šonedēļ nopirku siltāku jaku.
Man nesanāk atrisināt to problēmu ar bloga iekļaušanu Tavā literatūras sarakstā.
Jāpiemin, ka viens no galvenajiem uzdevumiem šoreiz bija pārbaudīt fundamentālu sagatavošanās modeli startam sprinta distancē. Pēdējos gados ir izveidojies plāns, kā optimāli sagatavot ķermeni vidējai un garai distancei, izpildot specifiskus treniņus pēdējās dienās un pakontrolējot ēdienkarti un miega daudzumu. Taču, tā kā sprinti tiek skrieti reti, tad tiem šādas receptes nav, un katru reizi nākas eksperimentēt, kas ne vienmēr noved pie vēlamajām sajūtām sacensību dienā. Šoreiz viss strādāja, un līdzīgu plānu atkārtošu arī pirms Latvijas čempionāta Alūksnē jūnija sākumā.
 |
| Foto no Lieldienu Balvas un nometnes treniņiem |
Šodien ar Ditu bijām Jelgavā. No rīta tikām ielūgti uz slavenām pankūku brokastīm. Pēc tam mazliet asākas izklaides ar kartingiem. Tikām pie slapjām biksēm un dubļainas sejas, taču, tā kā motorsports vienmēr licies aizraujošs, tad sānslīdes un spolēšana piesnigušā trasē bija īsta jautrība. Apskatījām arī šķībo tiltu un pasāžu. Jelgavā ir forši.
Kā man vispār iet? Esmu izsalcis pēc pārmaiņām, kaut kā jauna. Mazliet apnikusi Rīga. Varbūt tieši tāpēc mēneša beigās uz Tiomilu lidošu ar puišiem pāris dienas ātrāk, uzmetot lekcijām un darbiem laboratorijā, lai vairāk paskrietu Stokholmas kartēs un labāk sagatavotos savam nakts etapam. Atceroties par Tiomilas nakti, šonedēļ nopirku siltāku jaku.
Man nesanāk atrisināt to problēmu ar bloga iekļaušanu Tavā literatūras sarakstā.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!