Ekskursijas

Pagājušajā nedēļā apmeklēju četras dažāda mēroga pašmāju rūpnīcas, kuru produkcijas ražošanā tiek izmantotas ķīmijas tehnoloģijas. Lai rosinātu studentus domāt arī ārpus lekciju konspektā pārrakstīto procesu un aparātu rāmjiem, fakultāte lietainā un drūmā pirmdienas rītā noorganizēja autobusu pāris desmitiem interesentu ceļam uz Olainfarm, kur gan neparādīja uzspridzināto iecirkni, Dobeles diviem pilnīgi atšķirīgiem Tenax grupas uzņēmumiem, kas strādā gandrīz zem viena jumta un ražo gan tīrus būvniecības eksporta produktus, gan sezonālus siltināšanas materiālus, un ne mazāk ievērības cienīgu sveču fabriku, kas visu gadu strādā ar pilnu jaudu, lai visu saražoto produkciju notirgotu Ziemassvētku laikā Skandināvijā, kur laikam ziemā ir tik tumšs, ka bez svecēm jau nekur. Pavisam citāds priekšstats par plaukstošo rūpniecības nozari Latvijā radās, apmeklējot laku un krāsu rūpnīcu tepat Iļģuciemā. Staigājot pa nolaistajiem rūpnīcas korpusiem, radās iespaids, ka esmu Slokas papīrfabrikā. Taču gids apgalvoja, ka viss iet gludi un notiek arī kaut kāda attīstība. Jebkurā gadījumā jāatzīst, ka šīs bija manas līdz šim visaizraujošākās un saistošākās ekskursijas. Ir nelielas aizdomas, ka savu karjeru vēlos veidot tieši šajā lauciņā.
Brīvdienās izbraukājos ar velosipēdu pa Jūrmalu, jo kūrortā notika sezonas atklāšanas svētki. Pludmalē jau tagad nav kur apgriezties. Skumjākā ziņa, ka bērnības mīļākā kafejnīca "Pingvīns", kur agrāk bija vienīgā vieta pilsētā ar svaigi gatavotu saldējumu, virtuļiem ar pūdercukuru un ādas dīvāniem, ir likvidēta.
Izmantoju kolektīvās skriešanas pasākumu krastmalā, lai veiktu svarīgu intervālu treniņu līdzās maratonistiem. Dienas otrajā pusē paskrēju līdzi Ditai un, kaut arī šoreiz netiku nevienā komandā, nekautrējos finiša līniju šķērsot divas reizes pēc kārtas, lai tiktu pie sponsoru našķiem.

Ja man būtu jāieraksta mixtape ar nosaukumu "Vasara 2013", tad pirmā dziesma būtu šī.