Tāpat kā pēdējos trīs gadus maija pirmo nedēļu pavadīju Stokholmas apkārtnē kopā ar JT un KB mūsu sponsoru paspārnē, gatavojoties Tiomilas nakts stafetēm brauciena noslēgumā. Jāsaka, ka iepriekšējā nedēļas nogalē Madonā, piedaloties nakts čempionātā un divu dienu Latvijas kausa sacensībās, piedzīvoju nepatīkamas sekas nepareizam treniņplānam. Organisms neizturēja pēdējos cikla pīķa uzdevumus un trīs distances pēc kārtas iedzina dziļā formas bedrē. Tāpēc nākamo nedēļu pavadīju saudzējošā režīmā, uzkrājot spēkus 13.6 km nakts etapam, kas bija viens no sezonas mērķiem. Protams, nedēļas vidū uzskrēju kādu vietējo maču pusgarajā distancē un nakts treniņu, lai "ielasītos" akmeņainajā reljefā, taču šoreiz treniņi vairāk bija simboliski, kā deva kādu vērā ņemamu labumu. Kluba mājā paši taisījām ēst, skatījām zviedru o-literatūru, visu Betmena triloģiju, Superbad, gājām saunā, ielīdām ezerā, gulējām treilerī, nu tā, neko jēdzīgu. Ierakstījām pāris episkus video kadrus.
Tātad par pašu Tiomilu. JT pirmajā etapā noskrēja lieliski un parūpējās, lai kluba krāsas un vārds parādītos lielajā ekrānā, stafeti 2. etapam nododot 50 .vietā no ~400 (?) komandām, kas gandrīz pārspēja mūsu visu laiku labāko rezultātu (pērn KB pēc garās nakts bija 48.) Otrais etaps gan nebija tiks spīdošs, taču man stafeti nodeva pāris minūtes aiz top100. Paķēru kartes palagu, ieslēdzu lampu un ar pilnu ātrumu lidoju pāri pļavai uz 1. kp. Apmeklēju pāris blakus kp, kas gan daudz laika neprasīja. 2. un 3. kp bez problēmām, labs temps, bez problēmām apdzenu un atstāju pāris skrējēju vagonus. Laikam kļuvu pārāk pašpārliecināts par situācijas kontroli un uz 4. kp sākās neveiksmes, kuras mani nepameta līdz pat distances beigām.
Lai paņemtu 4. kp pēc vairāk kā 5 minūšu pilnīgas pazušanas, nācās aizskriet līdz nākamajam kp un arī aiznākamajam, lai būtu pilnīgi drošs. Biju ļoti dusmīgs uz sevi, ka jau distances sākumā esmu zaudējis tik daudz. Kaut arī kopā atstāju vairāk kā 7', tomēr motivēju sevi, ka nekas vēl nav zaudēts un priekšā vēl vairāk kā 10 km orientēšanās. Nākamos pāris kp paņēmu vēl ciešami, taču nekoncentrēšanās distancei, pavirša tehnika un šķībais virziens visas distances garumā man maksāja daudz. Brīžiem pat nesapratu, kā es varu būt tik stulbs un kļuva pavisam skumji. Daži piemēri:
Distances pēdējo trešdaļu tomēr saņēmos un noskrēju labi, un pacēlos par gandrīz 20 vietām, no kurām divas finiša taisnē, taču zaudēts bija pārāk daudz un komandas kopējo rezultātu tikai gremdēju. Negribas pat apskatīt detalizētākus rezultātus, tāpēc sīkāka analīze izpaliks.
Vispār pēdējās nedēļās ar mani notiekošais liecina, ka esmu iekļuvis kaut kādā gan fiziskās formas, gan orientēšanās tehnikas bedrē.
Jāsāk būs atkal viss no sākumā. Tikai treniņplāns nav. Meklēju konsultantu šajā jautājumā.
Nākamais posms jau šo sestdien - universiāde,
Tātad par pašu Tiomilu. JT pirmajā etapā noskrēja lieliski un parūpējās, lai kluba krāsas un vārds parādītos lielajā ekrānā, stafeti 2. etapam nododot 50 .vietā no ~400 (?) komandām, kas gandrīz pārspēja mūsu visu laiku labāko rezultātu (pērn KB pēc garās nakts bija 48.) Otrais etaps gan nebija tiks spīdošs, taču man stafeti nodeva pāris minūtes aiz top100. Paķēru kartes palagu, ieslēdzu lampu un ar pilnu ātrumu lidoju pāri pļavai uz 1. kp. Apmeklēju pāris blakus kp, kas gan daudz laika neprasīja. 2. un 3. kp bez problēmām, labs temps, bez problēmām apdzenu un atstāju pāris skrējēju vagonus. Laikam kļuvu pārāk pašpārliecināts par situācijas kontroli un uz 4. kp sākās neveiksmes, kuras mani nepameta līdz pat distances beigām.
Lai paņemtu 4. kp pēc vairāk kā 5 minūšu pilnīgas pazušanas, nācās aizskriet līdz nākamajam kp un arī aiznākamajam, lai būtu pilnīgi drošs. Biju ļoti dusmīgs uz sevi, ka jau distances sākumā esmu zaudējis tik daudz. Kaut arī kopā atstāju vairāk kā 7', tomēr motivēju sevi, ka nekas vēl nav zaudēts un priekšā vēl vairāk kā 10 km orientēšanās. Nākamos pāris kp paņēmu vēl ciešami, taču nekoncentrēšanās distancei, pavirša tehnika un šķībais virziens visas distances garumā man maksāja daudz. Brīžiem pat nesapratu, kā es varu būt tik stulbs un kļuva pavisam skumji. Daži piemēri:
Distances pēdējo trešdaļu tomēr saņēmos un noskrēju labi, un pacēlos par gandrīz 20 vietām, no kurām divas finiša taisnē, taču zaudēts bija pārāk daudz un komandas kopējo rezultātu tikai gremdēju. Negribas pat apskatīt detalizētākus rezultātus, tāpēc sīkāka analīze izpaliks.
Vispār pēdējās nedēļās ar mani notiekošais liecina, ka esmu iekļuvis kaut kādā gan fiziskās formas, gan orientēšanās tehnikas bedrē.
Jāsāk būs atkal viss no sākumā. Tikai treniņplāns nav. Meklēju konsultantu šajā jautājumā.
Nākamais posms jau šo sestdien - universiāde,
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!