Nedēļas nogalē devāmies uz Ziemeļkurzemi, lai piedalītos latviešu orientieristu festivālā Miķeļtorņa apkārtnē. Jāsāk ar to, ka, pirmkārt, es neizpildīju savu apņemšanos mērot gandrīz 200 km garo ceļu ar velosipēdu, neieslīgšu iemeslu iztirzāšanā. Otrkārt, pirmajā dienā Irbenē nokavēju startu par 50 minūtēm, ko arī nekomentēšu, un, kas nozīmēja, ka kopvērtējumā cīnījos tikai un vienīgi par nepalikšanu pēdējā vietā. Un varbūt tā arī bija labāk, jo tas ļāva pilnībā izbaudīt brīvdienas ārpus mājām ar tuvākajiem draugiem, dienas pirmajā daļā pacīnoties pa purviem un dubļiem, un priecāties par lielisko atmosfēru piejūras kempingā.
Vasara tik tikko sākusies, bet es šodien atgriezos Ķīpsalas fakultātes 4. stāva gaitenī, lai atsāktu darbu pie sava bakalaura. Tā kā pēdējo nedēļu laikā neizdevās atrast meklēto darbu vasarai ķīmijas lauciņā kādā pelnošā sabiedrībā, tad nolēmu, ka tagad vispareizāk būtu atgriezties laboratorijā un turpināt praktizēties organiskajā sintēzē. Protams, man par to neviens nemaksās, taču uzskatu, ka pavadītais laiks tur ir ļoti vērtīgs un gūtās iemaņas nākotnē noderēs.
 |
| Trešās dienās 13km garajā distancē pamanījos šķērsot nepārvaramu purvu un kļūdīties vairāk par 5' |
Vasara tik tikko sākusies, bet es šodien atgriezos Ķīpsalas fakultātes 4. stāva gaitenī, lai atsāktu darbu pie sava bakalaura. Tā kā pēdējo nedēļu laikā neizdevās atrast meklēto darbu vasarai ķīmijas lauciņā kādā pelnošā sabiedrībā, tad nolēmu, ka tagad vispareizāk būtu atgriezties laboratorijā un turpināt praktizēties organiskajā sintēzē. Protams, man par to neviens nemaksās, taču uzskatu, ka pavadītais laiks tur ir ļoti vērtīgs un gūtās iemaņas nākotnē noderēs.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!