Man patīk mācīties

Kopš jūlija sākumā sāku strādāt pie sava bakalaura darba, darba dienu rītus regulāri pavadot ķīmijas laboratorijā, arvien vairāk stundas pavadu arī lasot vispārīgu vai kādu specifisku akadēmisko literatūru. Pēdējās nedēļās vairs nekautrējos mājās šūpuļtīklā pat paņemt līdzi organiskās ķīmijas grāmatu vai darbam saistošu publikāciju. Arvien biežāk aizdomājos arī par to, ko darīšu pēc ķīmijas tehnoloģiju bakalaura saņemšana. Ja nenotiks nekas ārkārtējs, tad tagad ir skaidrs, ka nebraukšu turpināt studijas otrpus okeānam. Finansiāli man nav ideju, kā to pavilkt. Drīzāk iesaistīšos kādā apmaiņas programmā tepat Savienībā, maģistratūrā iestājoties tepat Ķīpsalā vai varbūt LU. Vispār nesaprotu, kāpēc vasaras vidu mani pēkšņi tik ļoti sākušas interesēt mācības, ja vēl pērn uzskatīju, ka šie trīs mēneši gadā ir jāpavada maksimāli tālu no akadēmiskās vides. Varbūt pie vainas jūlija treniņu atvaļinājums vai ceļojumu trūkums? Jebkurā gadījumā ceru, ka tas, ko tagad daru, ir vispareizāk.

Ditai nosvinējām gan dzimšanas dienu, gan vārda dienu, bet septembrī aizlidosim uz Bergenu.