Jau vismaz kādu 13. reizi septembra sākumā startēju Latvijas čempionātā vidējā distancē un stafetē. Pēdējos gados mani rezultāti tieši šajās disciplīnās čempionātā ir bijuši visaugstākie un tāpēc arī šogad savu treniņprocesu fokusēju tieši uz LČ. Pērn sasniegtais un junioru vecumā izcīnītā medaļa, pamudināja nebaidīties no šogad lielās konkurences, bet izvirzīt mērķi ieskriet top10 vidējā distancē un stafetē beidzot paņemt medāli. Uzreiz jāsaka, ka nekas no tā nepiepildījās.
Vidējā distancē jau pašā sākumā likumsakarīgi mani vajāja vairākas kļūdas, kurās vainoju neizpratni par orientēšanos šādā apvidū. Biju pārāk pieradis pie pierīgas siliem un vairākos momentos pielietoju tehniku, ko parasti praktizēju pārredzamos un ātros apvidos.
Nebeidzamā laika zaudēšana beidzās pie 6. kp, kad mani par 4' noķēra Jānis. Skrējiens iegāja pavisam citā gultnē. Sākumā turējos Jānim aizmugurē, temps bija gana labs, kaut arī brīžiem etapa vidusdaļā mēdzu JT pazaudēt, par orientēšanos bija jāuztraucas stipri mazāk un zaudēts tāpat bija jau pārāk daudz. Distances otrajā pusē zaudēju ļoti maz, biju aptvēris apvidus īpatnības, un arī sekošana manus etapu starplaikus ievērojami uzlaboja. Beigās pat apsteidzu ZG un kvalificējos spēcīgākajam kluba sastāvam nākamās dienas stafešu sacensībās. Rezultātu tabulā atrados 15. vietā, LS zaudējot vairāk kā 10'.
Stafetē man gāja stipri labāk. Kā vienmēr tiku pie otrā etapa, uz starta līnijas laižot iepriekšējās dienas čempionu junioriem MP. Mikus izdarīja visu, ko no viņa prasījām. Man stafeti nodeva sešiniekā, līderus palaižot sasniedzamā attālumā. Pirmie kp likās gana sarežģīti, tāpēc nolēmu lieki nesprēgāt un koncentrēties uz savu izpildījumu un ignorēt apkārt manāmos konkurentus. Bez problēmām savācu savus izkliedes punktu un jau pēc pirmās trešdaļas biju trešais, kamēr brīžiem skatam pavērās Meridiāna komandu pārstāvošais AC. Distances vidusdaļa principā bija vidējās distances zīmējums pretējā virzienā, tāpēc varēju izmantot iepriekšējā dienā gūto pieredzi par apvidu un stipri palielināt skriešanas ātrumu, nezaudējot orientēšanās precizitāti. Skatītāju kontrolpunktā JT ziņoja, ka viss kārtībā un jāturpina tādā pašā garā. Pēdējā aplī cīnījos ar minēto AC. Taču brīdī, kad pamanīju, ka principiālo konkurentu, Mežmalas MTB, etaps ir kļūdījies un atkritis pāris minūtes atpakaļ, tad pēdējos kp ņēmu ar pavisam citu cīņas sparu. Vēl lielāks satraukums bija brīdī, kad necerēti aizmugurē ieraudzīju AP. Iespējams izdevīgāka izkliedes punkta dēļ pie pirmspēdējā kp sanāca atzīmēties sāncenšiem priekšā un stafeti nodot JT otrajā pozīcijā vairākas minūtes aiz neaizsniedzamajiem Alūksnes orientieristiem. Bija pamatotas cerības uz kāroto medaļu. Kā gāja Jānim, var lasīt viņa blogā. Beigās atkal par mata tiesu palikām aiz pjedestāla un nepadarīta darba sajūtu.
Nākamgad?
Vidējā distancē jau pašā sākumā likumsakarīgi mani vajāja vairākas kļūdas, kurās vainoju neizpratni par orientēšanos šādā apvidū. Biju pārāk pieradis pie pierīgas siliem un vairākos momentos pielietoju tehniku, ko parasti praktizēju pārredzamos un ātros apvidos.
Nebeidzamā laika zaudēšana beidzās pie 6. kp, kad mani par 4' noķēra Jānis. Skrējiens iegāja pavisam citā gultnē. Sākumā turējos Jānim aizmugurē, temps bija gana labs, kaut arī brīžiem etapa vidusdaļā mēdzu JT pazaudēt, par orientēšanos bija jāuztraucas stipri mazāk un zaudēts tāpat bija jau pārāk daudz. Distances otrajā pusē zaudēju ļoti maz, biju aptvēris apvidus īpatnības, un arī sekošana manus etapu starplaikus ievērojami uzlaboja. Beigās pat apsteidzu ZG un kvalificējos spēcīgākajam kluba sastāvam nākamās dienas stafešu sacensībās. Rezultātu tabulā atrados 15. vietā, LS zaudējot vairāk kā 10'.
Stafetē man gāja stipri labāk. Kā vienmēr tiku pie otrā etapa, uz starta līnijas laižot iepriekšējās dienas čempionu junioriem MP. Mikus izdarīja visu, ko no viņa prasījām. Man stafeti nodeva sešiniekā, līderus palaižot sasniedzamā attālumā. Pirmie kp likās gana sarežģīti, tāpēc nolēmu lieki nesprēgāt un koncentrēties uz savu izpildījumu un ignorēt apkārt manāmos konkurentus. Bez problēmām savācu savus izkliedes punktu un jau pēc pirmās trešdaļas biju trešais, kamēr brīžiem skatam pavērās Meridiāna komandu pārstāvošais AC. Distances vidusdaļa principā bija vidējās distances zīmējums pretējā virzienā, tāpēc varēju izmantot iepriekšējā dienā gūto pieredzi par apvidu un stipri palielināt skriešanas ātrumu, nezaudējot orientēšanās precizitāti. Skatītāju kontrolpunktā JT ziņoja, ka viss kārtībā un jāturpina tādā pašā garā. Pēdējā aplī cīnījos ar minēto AC. Taču brīdī, kad pamanīju, ka principiālo konkurentu, Mežmalas MTB, etaps ir kļūdījies un atkritis pāris minūtes atpakaļ, tad pēdējos kp ņēmu ar pavisam citu cīņas sparu. Vēl lielāks satraukums bija brīdī, kad necerēti aizmugurē ieraudzīju AP. Iespējams izdevīgāka izkliedes punkta dēļ pie pirmspēdējā kp sanāca atzīmēties sāncenšiem priekšā un stafeti nodot JT otrajā pozīcijā vairākas minūtes aiz neaizsniedzamajiem Alūksnes orientieristiem. Bija pamatotas cerības uz kāroto medaļu. Kā gāja Jānim, var lasīt viņa blogā. Beigās atkal par mata tiesu palikām aiz pjedestāla un nepadarīta darba sajūtu.
Nākamgad?
Nākamgad noteikti.
AtbildētDzēst