Norge

Nedēļas nogalē ar Ditu ar rozā lēto aviokompāniju aizlidojām uz Bergenu Norvēģijā. Mums nebija konkrēta plāna, kā pavadīt četras dienas vienā no dārgākajām Eiropas valstīm. Izejot no termināla, mūs sagaidīja pamatīgi nokrišņi un līdzīga laika prognoze nākamajām dienām, tāpēc pilnīgas izmirkšana nolēmām doties uz austrumiem, kur gaidāmi maigāki laikapstākļi.

Ar autobusus tikām līdz dzelzceļa stacijai, kur pāris minūtēs nopirkām biļetes pusotras stundas braucienam pa skaistāko dzelzceļa līniju, kādu līdz šim biju redzējis. Trīs vagonu sastāvs līkumoja pa ieleju caur neskaitāmiem tuneļiem, tiltiem un kāpa arvien augstāk virs jūras. Izkāpām mazā kalnu kūrortpilsētiņā Voss, kur mūs sagaidīja daudz pieklājīgāki laikapstākļi, taču piektdienas vakarā nekas cits, izņemot pāris pārtikas veikalu, nestrādāja. Pie cerētās kalnu taku kartes netiku, tāpēc nācās iztikt ar vispārēju shēmu informācijas centra skatlogā. Pirms došanās nopirkām pusotru litru ūdens, apēdām mājās saceptās maizītes un devāmies meklēt līdzenāku un klusā teltsvietu. Jā, aizmirsu pieminēt, ka telti un guļampiederumus nesām līdzi mugursomā un jau mājās nolēmām, ka viesnīcas atļauties vēl nevaram. Pirmajā naktī apmetāmies pilsētas nomalē, kalna pakājē. Gulējām labi, jaunajā guļammaisā bija gana silti, lai no rīta negribētos līst ārā. Pa nakti it kā pie telts paviesojās smirdīgs zvērs, bet es neko nemanīju, tāpēc uzskatīju, ka nakts pārlaista lieliski.

Nākamo dienu sākām ar 300 vertikālo metru kāpumu cauri mežam pa stāvu un akmeņainu kalnu taku. Pusdienas ieturējām pamestā pacēlāja kafejnīcā, kur tikām pie elektrības, lai ar līdzpaņemto spirāli uzsildītu ūdeni sausajām kartupeļu putrām. Pirktais ūdens ātri beidzās, taču izmantojām nemitīgo lietus smidzināšanu un pildījām lietus ūdeni pudelēs, kuru pēc uzvārīšanas un sajukta ar sāļu maisījumu uzskatīju par dzeramu. Pēc tam devāmies garā divvientulīgā pastaigā pāri purvainajam kalnam. Lietainajā brīvdienā pa ceļam satikām tikai pāris drosmīgus cilvēkus, kas tikuši tik augstu. Daudz biežāk satikām aitas. Aitas tur netrūkst.

Vakarpusē nokāpām lejā, kur ezera krastā netīšām atradām kempingu. Kaut arī cena bija divreiz lielāka, kā biju redzējis Rietumeiropā, nolēmām palikt tur, izžāvējot apavus un uzlādējot navigācijas ierīci nākamās dienas geocaching aktivitātēm.
Kastītes ciemā bija daudz un nākamajā dienā visu rītu pavadījām klaiņojot pa parkiem, starp mājām un tiltiem. Uz Latviju atvedām arī oficiālu ceļojuma vaboli, kuru gan vēl neesmu paspējis piereģistrēt. Vēlā pēcpusdienā ar vilcienu devāmies atpakaļ uz Bergenu, kur dramatiskos laikapstākļos mēģinājām pilsēttūrismot. Atzīmējāmies pāris slēpņos, nopirkām dāvanas mājiniekiem, un, kad organisms sāka prasīt pēc siltas pārtikas, nolēmām iemesties šaubīgā picērijā. Tikai pēc tam, kad bijām pasūtījuši un samaksājuši par picu, pamanījām, ka visi restorānā esošie cilvēki ir tumši indieši un ļoti jocīgi uz mums skatās. Ja es nebūtu bārmeni atdevis savus ~12Ls, jau sen būtu prom, un nācās vakariņas ieturēt ar veselīgu spriedzīti.
Kad iestājās tumsa, pametām pilsētu, lai rīta lidmašīnu sagaidītu lidostā. Nebija pirmā reize, kad nakti pārlaidu lidostā, taču tādu komfortu, kādu piedāvāja Bergenas lidosta, es nebiju gaidījis. Mēs burtiski gulējām gultā atsevišķā istabā lidostā.

Kopumā laikapstākļi varēja būt labāki, taču, tā kā lietum bijām gatavojušies, tas netraucēja izpildīt galveno uzdevumu - tikt kalnos.