Finkenberga

Janvāra pirmspēdējo nedēļu pavadīju Austrijas Alpos kopā ar ģimeni. Bet pirms tam vēl nakts Minhenes hostelī, jo turpceļā izvēlējos izlaist roadtrip un ikgadējo iepirkšanos Drēsdenē, bet lidot dienu vēlāk, paspējot izpildīt iepriekšējā rakstā minētos pienākumus galvaspilsētā, ar šauru un lēnu propellerlidmašīnu. Par 13 eirām norezervēju gultasvietu astoņvietīgā istabā, kur bez jaunām un izsalkušām angļu meitenēm apmetās arī draudīgs pusmūža vīrs. Vispār apstākļi atgādināja treniņometni. Tā kā tas bija piektdienas vakars, gan hosteļa foajē, gan istabā valdīja manāma rosība, piemēram, kamēr es gatavojos doties pie miera, istabiņas meitenes ar vīna pudelēm rokās pucējās iziešanai ielās. Plkst. 10 no rīta, kad ir oficiālais izrakstīšanās laiks, pamodies biju vienīgais. Pēc rītarosmes pa Minhenes vēsturisko centru un brokastīm, ar metro devos uz satikšanās vietu ar auto ekipāžu, un līdz vakaram nonācām Zillertal ielejā, kurā pavadījām brīvdienas jau trešo reizi.

 Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz lielāku uzsvaru liku arī uz fiziskajiem treniņiem, kas palīdzētu labāk sagatavoties februāra vidū gaidāmajam Tartu slēpošanas maratonam. Bez agra rīta skrējieniem pa kalnu takām, trīs no sešām dienām arī pavadīju uz distanču slēpēm, vizinoties pa 14 km apli ar vairāk kā 200 m kāpumu. Viennozīmīgi skaistākais, koptākais un aizraujošākais distanču aplis, kādā biju slēpojis, ko visu vēl paspilgtināja krasās laikapstākļu izmaiņas pa dienām no lieliskas saules līdz biezam sniegputenim.

Dienās, kuras pavadīju augšā kalnos ar slaloma slēpēm vai dēli kājās, daļu no laika nodarbojos ar mazā brāļa radināšanu stāvēt uz slēpēm. Kristofers vairāk par pašu slēpošanu vēlējās izmēģināt krēslu pacēlājus un vagoniņus, kuros apbrauca vairāk riņķus nekā lejā no kalna ar slēpēm.

Šogad apmeklējām arī ūdens atrakciju parku, kur mani favorīti bija viskarstākā sauna un visaukstākais baseins uzreiz viens pēc otra.
Pēdējā dienā sāka gāzties sniegs, kurš nebeidza snigt līdz pat Varšavai, padarot mājupceļu daudz skatāmāku. Mīksts un balts lielceļš, dzeltenas mirgojošas lampiņas, mašīnas grāvmalās, bet paši ar deviņvietīgo busiņu kā kuģis cauri Eiropai.