Laikam jau rakstīju, ka pēdējā laikā mācībās esmu aizrāvies ar tiem organiskās ķīmijas priekšmetiem, kurus vienā vārdā saucu par bioloģiju. Universitātes piedāvātā viena monotona bioķīmijas lekcija nedēļā likās stipri virspusēja, tāpēc sekoju pasniedzējas ieteikumiem palasīt bioķīmijas bībeli Lehninger Principles of Biochemistry. Tāda palasīšana tikai par ogļhidrātu un tauku metabolismu izvērtās par vairākām stundām nedēļā neglābjamas slīkšanas ķīmisko reakciju shēmu un savienojumu struktūru labirintos, mēģinot to visu vēl iztēloties kā harmoniski funkcionējošu sistēmu. Jāatzīst, ka lielu daļu likumsakarības varēju izprast tikai pateicoties pieredzei ar savu ķermeni.
Vispār par bioķīmiju rakstu, jo šodien uzzināju, ka pussemestra kontroldarbā es saņēmu augstāko un maksimālo punktu skaitu. Nezinu, vai kādreiz vispār esmu bijis saraksta augšējā ailē, līdz šim tā likās tika abstrakcija. Jebkurā gadījumā jocīga sajūta, kura, ceru, tik drīz nepazudīs.
Tāpat esmu pabeidzis otro nedēļu manā līdz šim mīļākajā MOOC - Medicīnas ķīmija. Tā ir pavisam cita mācīšanās pieredze, par kuru ne velti pirmdienas vieslekcijā profesors no Stenfordas vienīgo reizi sāka raustīt valodu, atbildot uz jautājumi, kāda ir šī fenomena nākotne.
Brīvdienās Jūrmalā atklājām velotūrisma sezonu ar kārtīgu izbraucienu kopā ar ģimenes draugiem. Nomainīju ikdienas zaļo raķeti pret masīvu MTB tanku, lai kārtīgu izbraukātos pa kalnainiem un smilšainiem meža ceļiem. Pasākumu pilnīgi citā līmenī pacēla pikniks Valguma pasaulē ar jēra gaļas zupu, kas pēc 2 Mcal sadedzināšanas likās super garšīgāka.
Ar velosipēdu nedēļas nogalē sanāca pavizināties salīdzinoši daudz. Nedēļas sākumā atklāju, ka esmu iedzīvojies apakšstilba kaula plēves iekaisumā, kas ir man jau pazīstama trauma. Kamēr nodarbojos ar masāžu, staipīšanos, ibuprofēna lietošanu, 4 dienas pilnībā arī atteicos no skriešanas, tā vietā braukāju ar velo. Rīga-Sloka tagad varu nobraukt arī tumsā bez luktura, kā to pārbaudīju svētdien vakarā.
Vispār par bioķīmiju rakstu, jo šodien uzzināju, ka pussemestra kontroldarbā es saņēmu augstāko un maksimālo punktu skaitu. Nezinu, vai kādreiz vispār esmu bijis saraksta augšējā ailē, līdz šim tā likās tika abstrakcija. Jebkurā gadījumā jocīga sajūta, kura, ceru, tik drīz nepazudīs.
Tāpat esmu pabeidzis otro nedēļu manā līdz šim mīļākajā MOOC - Medicīnas ķīmija. Tā ir pavisam cita mācīšanās pieredze, par kuru ne velti pirmdienas vieslekcijā profesors no Stenfordas vienīgo reizi sāka raustīt valodu, atbildot uz jautājumi, kāda ir šī fenomena nākotne.
Brīvdienās Jūrmalā atklājām velotūrisma sezonu ar kārtīgu izbraucienu kopā ar ģimenes draugiem. Nomainīju ikdienas zaļo raķeti pret masīvu MTB tanku, lai kārtīgu izbraukātos pa kalnainiem un smilšainiem meža ceļiem. Pasākumu pilnīgi citā līmenī pacēla pikniks Valguma pasaulē ar jēra gaļas zupu, kas pēc 2 Mcal sadedzināšanas likās super garšīgāka.
Ar velosipēdu nedēļas nogalē sanāca pavizināties salīdzinoši daudz. Nedēļas sākumā atklāju, ka esmu iedzīvojies apakšstilba kaula plēves iekaisumā, kas ir man jau pazīstama trauma. Kamēr nodarbojos ar masāžu, staipīšanos, ibuprofēna lietošanu, 4 dienas pilnībā arī atteicos no skriešanas, tā vietā braukāju ar velo. Rīga-Sloka tagad varu nobraukt arī tumsā bez luktura, kā to pārbaudīju svētdien vakarā.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!