Sezonas atklāšana Liepājā

Pavadīju superīgas brīvdienas Liepājā, atklājot 2014. gada orientēšanās sezonu. Pēc divu gadu pārtraukuma startēju, manuprāt, vienās no kvalitatīvākajām divu dienu orientēšanās sacensībām Baltijā - Kurzemes Pavasaris. Pieteicos visām trim piedāvātajām distancēm, 6,2 km vidējai distancei Jūrmalciemā ar iespēju izcīnīt arī vērtīgus pasaules ranga punktus, vakarā sprintam Liepājā un nākamajā rītā 14 km garajai distancei Bernātos. Tālākajās rindkopās izklāstīšu savu sniegumu minētajās distancēs.

Vidējās distances karte

Vidējo distanci, plānojot sezonas kalendāru, izvirzīju kā testa sacīksti. Tas nozīmēja parādīt maksimāli labāko rezultātu, kādu tajā brīdī spēju sniegt. Tā kā starta protokolā manīju lērumu reģiona superzvaigznes un konkurentu skaits sniedzās pāri pussimtam, nospriedu, ka TOP 20 būtu jātiek. Pēdējās dienas pagāja gatavojoties tieši šim startam ar attiecīgu diētu, brīvdienu, īsu rīta skrējienu, iesildīšanos un koncentrēšanos. Taču pēdējās stundas pirms starta nebija gluži tādas, kā vēlējos. Turpceļā nācās iedziļināties problēmās ar auto, kā arī sasteidzu svarīgāko ēdienreizi.

Kļūda uz 1. kp vidējā distancē

Ja par pašu skrējienu, tad jau pašā sākumā pieļāvu lielāko kļūdu nedēļas nogalē. Uz 1. kp bieži skatījos kartē, vairākkārt pārliecinājos par savu atrašanās vietu un virzienu. Pēc kārtīgas kļūdas analīzes secināju, ka, skrienot lejā no kāpas, vienkārši nepiefiksēju precīzu virzienu, kas savukārt neļāva aizsniegties līdz plānotai pēdējai piesaistei. Rezultātā vairāk kā trīs minūtes pavadīju, mēģinot piesieties pie kaut kā konkrēta. Kaut arī zināju, ka esmu zaudējis gana daudz, prātā pat neienāca padoties, bet pēc iespējas ātrāk kļūdu aizmirst. Turpināju ar labu ātrumu un piesardzīgāku orientēšanos, kas brīžiem prasīja pilnīgu apstāšanos vai pāriešanu soļos. Mazliet atslābu uz īsāko etapu distancē (6.), izmantojot tikai izejas virzienu no iepriekšējā kp. Ieskatoties kartē, nevarēju piefiksēt nevienu detaļu, kuru varētu izmantot par piesaisti, tāpēc izvēlējos paļauties tikai uz kompasu, kas beidzās ar zaudētu minūti. Tālāk pie 9. kp nespēju novērtēt sedlu dziļumu un izmetu nelielu loku kp rajonā. Uz nākamo kp iedomājos, ka pludmalē ir stāvkrasts, kura šķērsošana varētu prasīt vairāk laika nekā ložņāšana pa vējgāzēm. Protams, nekāda stāvkrasta nebija un mans variants zaudēja. Otrajā distances daļā sāku nedaudz pagurt, par ko liecināja gausais solis pret kalnu (uzskriet spēju tikai knapi pusi), taču tehniski veicu tīri. Beigās noķēru vienu konkurentu, kas atsēdēja pēdējos 6 kp un beigās izaicināja uz finiša dueli, kurā, tikai pateicoties komandas biedru uzsaucieniem, nepiekāpos. Beigās uzrādīju 31. laiku, no līdera atpaliekot gandrīz 10', un, kaut arī mans sniegums bija tālu no sākumā izvirzītajiem mērķiem, vispār nebiju vīlies sevī un pieņēmu rezultātu par pilnīgi atbilstošs manam pašreizējam varējumam mežā.

Sprints Liepājā

Uz pilsētas sprinta startu devos ar pilnu vēderu un bez konkrēta mērķa. Kārtīgu iesildījos un uzvilku jaunievedumu manā sprinta sacīkšu tērpā, sviedru lenti, kas bez konkurentu iebiedēšanas tomēr vairāk ir vienkārši stila elements. Sāku fiksi un pēc pirmajiem vieglajiem kp secināju, ka kājas ir gana ātras, lai pacīnītos ar favorītiem. Jau pie 3. kp manīju, ka minūti priekšā startējušais AD ieskrējis slazdā, un iespējams tāpēc laicīgi no tā izvairījos un konkurentu apsteidzu. Skrienot uz 7. kp ātrumu mazliet nometu un spiedu sevi maksimāli koncentrēties distances sarežģītajai daļai zaļajā kāpās, kas daļēji arī attaisnojās, kļūdiņās atstājot tikai ap 10'', kas principā bija arī viss distancē. Izskrienot no kāpām sāka traki sāpēt vēders, kas liedza atkal paātrināties distances beigu daļai. Tajā brīdi sev solījos nekad vairs neēst lazanju ar olu stundu pirms starta. Līderim atlikušajos 5 punktos tīri uz kāju zaudēju ap 30'', kas pieauga līdz minūtei un deva 9. vietu 29 vīru konkurencē. Iepriecināja gan ātrums līdz 15. kp, gan praktiski tīri veiktā distance, par ko vakariņās nopelnīju "Trīs siventiņu" picu un litru kvasa.

1. etaps garajā distancē

Pa nakti palikām lieliskā numuriņā kempingā Chill Inn, sen nebiju tik labi izgulējies. Iespējams tas bija arī galvenais iemesls labām sajūtām pirms garās distances starta. Vēl pāris dienas atpakaļ mazliet biedēja 14 km reiss, un arī īsti nevaru atcerēties, kad pēdējo reizi būtu tik garu distanci skrējis. Taču šoreiz uz starta stājos mazliet kaujinieciski noskaņots un ar konkrētiem uzdevumiem distancei: noturēt uzņemto tempu līdz distances beigām, uzskriet visus kalnus, līdz pat pēdējam etapam pilnīgi izpildīt sistemātiskās darbības etapa sakumā (izejas virziens, leģenda u.c). Distancē atkal pieļāvu lielu kļūdu uz 1. kp. Atkal biju pilnīgā izplānojis etapu, vairākkārt skatījos kartē, arī lieku reizi, taču jau no pirmā acu uzmetiena ieņēmu galvā, ka kp būs virsotnē nevis pakājē, kā redzams kartē. Atstāju vairāk ka 2'.

8. etaps garajā distancē

Ja kļūdai uz 1. kp bija maza līdzība ar iepriekšējā dienā pieļauto, tad uz 8. kp tā bija tieši tāda pati, kā vidējā distancē uz 6. kp. Īsākajā etapā līdz galam nepakontrolēju virzienu un pazudu uz vairāk kā minūti, mēģinot kaut kur piesieties. Tad gan bija mazliet žēl par atstāto laiku, taču tālākajā distancē nekas tāds vairs neatkārtojās. Vienatnē centos turēt tempu, sekot līdzi leģendai, pieņemt pareizos lēmumus ceļu izvēlē un bez kompromisiem uzskriet visās kāpās. Plānoto arī realizēju. Līdz pat finišam vienatnē nepieļāvu nevienu vērā ņemamu kļūdu, un, tā kā orientēšanās pa Bernātu kāpām likās ļoti aizraujoša, kilometri pagāja nemanot. Pēc 86' minūtēm jeb vidēji 6:10 min/km ieskrēju finišā ne pat ar pēdējiem spēkiem, bet gan gandarījumu, ka ziemā noskrietās stundas manu izturību pacēlušas augstākā līmenī. Uzrādīju 21. laiku no 40 dalībniekiem, kas kopvērtējumā deva apaļu 20. vietu.