Pirmkārt, es priecājos par ziemeļu gaisu un pelēkajām debesīm virs Jūrmalas šosejas. Tāpēc vien nebūtu nekas pretī pārvākties uz dzīvi Skandināvijā. Bet šoreiz ne par to.
Tveicīgajā nedēļas nogalē nepilnus 9 km garajā orientēšanās universiādes distancē nebiju konkurētspējīgs un beigās gandrīz paņēmu mazo zeltu, tāpēc par neinteresantāko distanci šosezon centos pēc iespējas ātrāk aizmirst. Visu ķermeni pārņēma vienmērīgs atslābums un kaut kādu tonusu atguvu tikai nākamajā dienā, kad startēju kluba krāsās 3. Latvijas stafešu kausa posmā. Skrēju 2. etapu pēc MP, kurš komandu bija izvirzījis puslīdz stabilā vadībā pēc pirmā posma. Atšķirībā no iepriekšējās dienas bezspēka, iespējams tīri uz emocijām, izdevās noturēt pieklājīgu ātrumu līdz pat distances beigām un galvenais nepieļaut nevajadzīgas kļūdas. Bez lieka stresa JT pēdējā etapā atnesa mums zeltu un iespēju pavizināties ar jaunu džipu.
Ar Rīgas čempionātu Baldones novadā sākās šīs sezonas pēdējais treniņcikls, kurš noslēgsies ar iespējams manu gaidītāko sezonas notikumu - Jukolas nakts stafetēm.
Bet lielāko daļu sava laika pavadu Paula Valdena ielas betona sienās. Dažkārt tikai ap saulrieta laiku iznāku no laboratorijas un saprotu, ka pēdējās desmit stundas neko citu, kā tikai laistījies ar šķīdumiem un dalījis maisījumus, neesmu, taču es zinu, ka man tas patiešām patīk. Diez vai dzīvē iepriekš esmu bijis tik pārliecināts par savu ceļu, kā tagad, īsi pirms bakalaura studiju beigām. Brīžiem liekas, ka stāvu priekš kaut kam lielam un ka tikai par to nekad neaizmirst.
Tveicīgajā nedēļas nogalē nepilnus 9 km garajā orientēšanās universiādes distancē nebiju konkurētspējīgs un beigās gandrīz paņēmu mazo zeltu, tāpēc par neinteresantāko distanci šosezon centos pēc iespējas ātrāk aizmirst. Visu ķermeni pārņēma vienmērīgs atslābums un kaut kādu tonusu atguvu tikai nākamajā dienā, kad startēju kluba krāsās 3. Latvijas stafešu kausa posmā. Skrēju 2. etapu pēc MP, kurš komandu bija izvirzījis puslīdz stabilā vadībā pēc pirmā posma. Atšķirībā no iepriekšējās dienas bezspēka, iespējams tīri uz emocijām, izdevās noturēt pieklājīgu ātrumu līdz pat distances beigām un galvenais nepieļaut nevajadzīgas kļūdas. Bez lieka stresa JT pēdējā etapā atnesa mums zeltu un iespēju pavizināties ar jaunu džipu.
Ar Rīgas čempionātu Baldones novadā sākās šīs sezonas pēdējais treniņcikls, kurš noslēgsies ar iespējams manu gaidītāko sezonas notikumu - Jukolas nakts stafetēm.
Bet lielāko daļu sava laika pavadu Paula Valdena ielas betona sienās. Dažkārt tikai ap saulrieta laiku iznāku no laboratorijas un saprotu, ka pēdējās desmit stundas neko citu, kā tikai laistījies ar šķīdumiem un dalījis maisījumus, neesmu, taču es zinu, ka man tas patiešām patīk. Diez vai dzīvē iepriekš esmu bijis tik pārliecināts par savu ceļu, kā tagad, īsi pirms bakalaura studiju beigām. Brīžiem liekas, ka stāvu priekš kaut kam lielam un ka tikai par to nekad neaizmirst.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!