Kamēr draugi Salacgrīvā lēkā pa Zvejnieku parku, es kopā ar vienīgo latvieti, kuru šeit pazīstu, HS saulaino sestdienu pavadīju Jura kalnos, dodoties 4 h pārgājienā uz reģiona augstāko virsotni (1204 m). Ar vilcienu izbraucām uz blakus pilsētiņu, kur, starp citu, oktobra sākumā norisināsies Pasaules kausa fināls orientēšanās, no kuras ar autobusu pa serpentīniem un caur fantastiskiem Šveices kalnu ciematiņiem nokļuvām takas sākumā Reigoldsvillā. Pateicoties labajam laikam, 600 vertikālajos metros augšup viss likās lieliski, sākot no ekrāntapetēm, aitu aplokiem, ķiršu kokiem un beidzot ar sarunām latviski, meža zemenēm un avenēm. 
Nedēļas nogales vakaros paskatījos pāris koncertus PositivusTV, taču tikai ar skaņu un bildi festivāla sajūtu nenoķersi. Drīzāk priecīgāks fons lietainai svētdienai šeit, ko papildināja smieklīgas WhatsApp pastkartes no Salacgrīvas, tas bija tā forši. Aizvadīta jau trešā nedēļa pie Reinas. Makā izkusuši praktiski visi mani pavasara iekrājumi, atlikuši vien 30 franki pusdienām nākamnedēļ. Pirmo algu izmaksās nedēļas beigās. Labā ziņa, ka pēc divu nedēļu intrigām atvēru CHF kontu bankā un samaksāju pirmo īres maksu.
Laboratorijā strādāju arvien patstāvīgāk. Ķīmijas kļūst sarežģītāka, mērogs lielāks. Man patīk.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!