Modinātājs 6:40. Pēc 5' vannasistabas paņemu velosipēdu un dodos uz staciju (3.1 km). Tad 20' vilcienā uz Stein spaidu Duolingo vācu valodu, pēc tam 10' autobusā ritinu sociālos tīklus līdz 7:45 esmu darbā un pielieku savu kartiņu pie datora, kas uzskaita nostrādātās stundas. Laboratorijā tik agri, protams, bez manis vēl neviena nav, tāpēc pirmo stundu no sava darbalaika vienkārši pavadu atpūtas telpā, dzerot rīta tēju un lasot savu jauno mīļāko populārzinātnisko žurnālu.
Ap deviņiem reāli sāku nodarboties ar ķīmiju. Pirms sintēzes jāveic kvalitātes un kvantitatīvās analīzes reaģentiem ar KMR, tad riska novērtējums, iekārtas uzbūves un sintēzes plāns. Ja Rīgā laboratorijā eksperimentēju pa savam prātam un pēc tam mācījos no savām kļūdām, tad šeit ir pretēji, vispirms tiek aprunātas iespējamās kļūda, veikti pasākumi, lai tās nenotiku. Pēc šī, teiksim, teorētiskā darba sākas laistīšanās ar šķidrumiem, gāzu stumdīšana un pulveru šķīdināšana. Paralēli visu sīki jādokumentē kompikā, lai kāds pēc tam to varētu arī atkārtot. Šonedēļ brīžiem paveru vaļā pasaules čempionāta tiešsaistes rezultātus vai e-pastu.
Pēcpusdienā atgriežos Bāzelē, kur pēdējās dienās vizinājos pa administratīvajām iestādēm. Piereģistrēju dzīvesvietu migrācijas departamentā un saņēmu uzturēšanās atļauju, apmeklēju banku, kur parakstījos, ka neesmu saistīts ar ASV un mans nodoms šeit nav atmazgāt naudu, un atvēru bankas kontu, nopirku transporta abonementu, kas studentiem maksā tikpat, cik pusdienas vienai nedēļai.
Dzīvoklī dzīvoju kopā ar poli, kurš gatavojas ultramartonam, un vācieti, kurš nerunā angliski. Tāpat kā vidusskolā man ir pašam sava istaba, kas sākumā bija patiesi skumji, taču ātri pieradu. Pirmās dienas bija problēmas ar pārtiku, līdz uzzināju, ka Francijā un Vācijā tā ir nesalīdzināmi lētāka kā vietējā, un tāpēc brīvdienās ar lielo mugursomu minos pāri robežai pakaļ paikai. Sestdienas rītā apmeklēju pāris tirgus laukumus pilsētā, taču neko baigi vērtīgu neatradu. Piemēram, zemenes vispār neredzēju, ķirši zelta vērtē.
Tā kā vairāk par septiņām dienām bez skriešanas izturēt nevarēju, tad pēc pamatīgas viesuļvētras svētdienas vakarā aizskrēju izpētīt pilsētas nomali tuvāk kalniem. Ļoti daudz skrējējiem draudzīgas takas un maršruti. Ne velti polis netīšām noskrēja maratonu kalnos.
Brīvajos brīžos, kuri pilna darba laika cilvēkam nav nemaz tika daudz, mazliet mācos. Šoreiz edX platformā atrodamo MOOC Bioloģijā pie MIT profesora Eric Lander.
The Black Keys jūnija beigās
Ap deviņiem reāli sāku nodarboties ar ķīmiju. Pirms sintēzes jāveic kvalitātes un kvantitatīvās analīzes reaģentiem ar KMR, tad riska novērtējums, iekārtas uzbūves un sintēzes plāns. Ja Rīgā laboratorijā eksperimentēju pa savam prātam un pēc tam mācījos no savām kļūdām, tad šeit ir pretēji, vispirms tiek aprunātas iespējamās kļūda, veikti pasākumi, lai tās nenotiku. Pēc šī, teiksim, teorētiskā darba sākas laistīšanās ar šķidrumiem, gāzu stumdīšana un pulveru šķīdināšana. Paralēli visu sīki jādokumentē kompikā, lai kāds pēc tam to varētu arī atkārtot. Šonedēļ brīžiem paveru vaļā pasaules čempionāta tiešsaistes rezultātus vai e-pastu.
Pēcpusdienā atgriežos Bāzelē, kur pēdējās dienās vizinājos pa administratīvajām iestādēm. Piereģistrēju dzīvesvietu migrācijas departamentā un saņēmu uzturēšanās atļauju, apmeklēju banku, kur parakstījos, ka neesmu saistīts ar ASV un mans nodoms šeit nav atmazgāt naudu, un atvēru bankas kontu, nopirku transporta abonementu, kas studentiem maksā tikpat, cik pusdienas vienai nedēļai.
Dzīvoklī dzīvoju kopā ar poli, kurš gatavojas ultramartonam, un vācieti, kurš nerunā angliski. Tāpat kā vidusskolā man ir pašam sava istaba, kas sākumā bija patiesi skumji, taču ātri pieradu. Pirmās dienas bija problēmas ar pārtiku, līdz uzzināju, ka Francijā un Vācijā tā ir nesalīdzināmi lētāka kā vietējā, un tāpēc brīvdienās ar lielo mugursomu minos pāri robežai pakaļ paikai. Sestdienas rītā apmeklēju pāris tirgus laukumus pilsētā, taču neko baigi vērtīgu neatradu. Piemēram, zemenes vispār neredzēju, ķirši zelta vērtē.
Tā kā vairāk par septiņām dienām bez skriešanas izturēt nevarēju, tad pēc pamatīgas viesuļvētras svētdienas vakarā aizskrēju izpētīt pilsētas nomali tuvāk kalniem. Ļoti daudz skrējējiem draudzīgas takas un maršruti. Ne velti polis netīšām noskrēja maratonu kalnos.
Brīvajos brīžos, kuri pilna darba laika cilvēkam nav nemaz tika daudz, mazliet mācos. Šoreiz edX platformā atrodamo MOOC Bioloģijā pie MIT profesora Eric Lander.
The Black Keys jūnija beigās
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!