Pludmales atvaļinājums

Vairāk kā nedēļu pavadīju tūristu režīmā kopā ar vecākiem un Kristoferu. Pirmajās dienās iemēģinājām četrgadnieka jauno velosipēdu, pavizinoties pa Bāzeles ielām un Franču kukurūzu laukiem. Apmeklējām arī vērienīgus ostas svētkus pilsētā un zviedru mēbeļu veikalu kopā ar H. Pēc trim naktīm manā istabā pametām Šveici un, iekrāmējot 4 velosipēdus busiņā, devāmies Provansas virzienā, kur pirmo reizi izmantojām auto navigācijas iekārtas iespēju - izvairīties no automaģistrālēm.

Varbūt tāpēc, ka nebiju sēdējis pie busiņa stūres trīs mēnešu, līkumošana caur vienreizējiem franču ciemiem, vīnogu laukiem un kalnu terasēm likās daudzkārt interesantāka par gāzēšanu starp divām skatu un skaņu izolējošām sienām. Lēnā garā, iekļaujot pāris pilsēttūres, divās dienās nonācām līdz Franču pludmalei.

Pirmo nakti pavadījām Marseļā, kas ar šaurajām un izplūdes gāzēm piepildītajām ielām manī neatstāja pārāk labu iespaidu, kaut arī izmetām pamatīgu loku ar velosipēdiem gar krastu, apskatot ostu un vecpilsētu.

Tad pārbraucām uz Kannām, lai turpmākās trīs dienas mierīgi padzīvotos Vidusjūras siltajā klimatā. Palmas, saulainas pludmales, silts vējš, svaigs saldējums, promenādes un vēlas brokastis atmiņā noteikti kavēsies vēl ilgi.

Atsevišķu dienu veltījām arī, lai ar netīru un tūristu pārbāztu franču vilcienu pārbrauktu uz Monako, kur uzjautrinājāmies par neveiklajiem superauto īpašniekiem iepretim karaliskajam kazino, kā arī izstaigājām vēsturisko autosacīkšu apli, par ko sapņoju jau bērnībā.

Pēcpusdienās ņēmāmies pa ūdeni līdz Kristofers sāka vibrēt zilām lūpām. Vakaros pastaigājām pa promenādi starp grandiozām viesnīcām un jahtām jūras krastā. Pēc Franču Rivjēras caur Itāliju devāmies atpakaļ uz Šveici, kur uz vienu dienu piestājām Lugano. Pakāpāmies tuvākajā kalnā, lai apskatītu Alpu ainavu vasaras beigās no dienvidu puses un noķertu vēl pēdējo siltumiņu.

Mājupceļā uz Bāzeli, šķērsojot Alpus pa tuneli, otrā galā sagaidīja vēss un lietains rudens.