Pēdējās piecas dienas atkal pavadīju Skandināvijas dienvidos, paviesojoties pie Ditas un noskrienot vienu no pēdējiem zviedru o-mačiem pirms sniega sezonas.
Tāpat kā pirms divām nedēļām nedēļas nogale sākās jau ceturtdienas pusdienlaikā, kad no rīta vēl pabakstījos darbā pāris stundiņas ar KMR paraugiem un kvantitatīvajām analīzēm, bet jau ap saulrietu studēju savu mīļāko organiskās ķīmijas grāmatu Stokholmas ātrvilcienā. Dziļā vakarā Dita sagaidīja sērkociņu pilsētas stacijā ar video sesiju par godu Dainām.
Pēc divu dienu ilgas cīnīšanās ar nejaušu vīrusu sestdienas lietainā pēcpusdienā devos uz netālo IKEA dzimteni, Smolandi, kur norisinājās divu dienu daļēji individuāla, daļēji stafešu formāta sacensības, kur mans zviedru klubs varonīgi bija pieteicis vienu komandu. Vakarā pa tumsu tika veikti pirmie divi no pieciem etapiem ar individuālu startu, no kuriem viens bija arī mans. 10 km distance ar pāris garajiem etapiem, slapjiem purviem un mazo kompāniju nelikās viegla. Tāpat kā 25Manna stafetēs centos izvairīties no lielām kļūdām un optimāli sadalīt spēkus līdz pat distances beigām, kas rezultējās ar vidējo tempu ap 8 min/km un ne tuvu nav tāds, ar kādu skrienam pavasarī 10Milā. Pēdējie trīs etapi tika veikti pēc atkārtota starta no rīta, ļaujot pa nakti labi izgulēties un tikt pie pieklājīgām brokastīm. Es laikam nepieminēju, ka uz pieciem etapiem bijām trīs cilvēki, tāpēc no rīta skrēju vēlreiz mazliet garāku distanci 4. etapā. Stafeti pārņēmu pirmspēdējais no apmēram 65 komandām, un savu vientuļo skrējienu, tehniku un domas distancē nevarētu nosaukt par sacensībām atbilstošām. Drīzāk cīnījos pats ar sevi, lai rastu pozitīvas emocijas un ko baudāmu 11 kilometros tipiskā zviedru apvidū.
Tāpat kā pirms divām nedēļām nedēļas nogale sākās jau ceturtdienas pusdienlaikā, kad no rīta vēl pabakstījos darbā pāris stundiņas ar KMR paraugiem un kvantitatīvajām analīzēm, bet jau ap saulrietu studēju savu mīļāko organiskās ķīmijas grāmatu Stokholmas ātrvilcienā. Dziļā vakarā Dita sagaidīja sērkociņu pilsētas stacijā ar video sesiju par godu Dainām.
Pēc divu dienu ilgas cīnīšanās ar nejaušu vīrusu sestdienas lietainā pēcpusdienā devos uz netālo IKEA dzimteni, Smolandi, kur norisinājās divu dienu daļēji individuāla, daļēji stafešu formāta sacensības, kur mans zviedru klubs varonīgi bija pieteicis vienu komandu. Vakarā pa tumsu tika veikti pirmie divi no pieciem etapiem ar individuālu startu, no kuriem viens bija arī mans. 10 km distance ar pāris garajiem etapiem, slapjiem purviem un mazo kompāniju nelikās viegla. Tāpat kā 25Manna stafetēs centos izvairīties no lielām kļūdām un optimāli sadalīt spēkus līdz pat distances beigām, kas rezultējās ar vidējo tempu ap 8 min/km un ne tuvu nav tāds, ar kādu skrienam pavasarī 10Milā. Pēdējie trīs etapi tika veikti pēc atkārtota starta no rīta, ļaujot pa nakti labi izgulēties un tikt pie pieklājīgām brokastīm. Es laikam nepieminēju, ka uz pieciem etapiem bijām trīs cilvēki, tāpēc no rīta skrēju vēlreiz mazliet garāku distanci 4. etapā. Stafeti pārņēmu pirmspēdējais no apmēram 65 komandām, un savu vientuļo skrējienu, tehniku un domas distancē nevarētu nosaukt par sacensībām atbilstošām. Drīzāk cīnījos pats ar sevi, lai rastu pozitīvas emocijas un ko baudāmu 11 kilometros tipiskā zviedru apvidū.
Nu nezinu, pēc kartēm izskatījās pēc kaut kādas miskastes nevis tipiska Zviedrijas apvidus. Bet labi, ka biji.
AtbildētDzēstVideo sesija bija perfekta, īsts punkts uz i mana vakara noslēgumā, paldies, ka atcerējāties :) ♥
AtbildētDzēst