Atskatoties uz saviem 23, varu teikt, ka pēdējā gada laikā tiešām esmu
paveicis diezgan daudz. Gadadienā mēģināju atcerēties, par ko tad
sapņoju un ko plānoju, ko ievēlējos, pūšot svecītes, pērn. Cik no tā visa ir piepildījies? Tik daudz veiksmīgu apstākļu sakritību un negaidītu apjausmu diez
vai man kādreiz bijis. Tāpēc šovakar ar draugiem, sēžot virtuvē pie tējas un pieticīgiem šokolādes gabaliņiem, lepojos ar sevi.
Pa dienu darbā nospriedu, ka savā dzimšanas dienā tā vietā, lai mājās stāvētu pie plīts, vēlos doties uz stadiona koptreniņu vietējo jauniešu o-klubu. Uzreiz pateikšu, ka tas bija viens no lieliskākajiem treniņiem, kādu visā karjerā esmu aizvadījis.
Iesildījos, skrienot uz stadionu. Sasveicinoties iepazinu vēl pāris neredzētiem vietējos orientieristus un dažus jau zināmus. Puišu aizraušanās līmenis ar sportu samērojams ar manu, pāris startējuši JWOC, dažs specializējas vieglatlētikā, cits sprintā, bet neviens ne tuvu nav profesionāls atlēts. Atelpas brīžos apspriedām viena otra nodarbošanos vai, piemēram, pēdējo nakts distanci. Biju trāpījis ar apģērba izvēli, visa treniņa garumā nevarēju sūdzēties, ka būtu par karstu vai aukstu, kaut arī atsevišķas daļas notika iekštelpās vai uz celiņa, kamēr gaisa temperatūra svārstījās ap nulli. Stadiona astoņus sarkanbaltos celiņus apspīd spožas gaismas, fonā barjeras, konusi, pudeles, daži vieglatlēti, apkārt klusums un tumsa. Sākumā palēkājām, paraustījāmies, arī specifiskas līdzsvara un citas kustības ārā uz celiņa, tāds pagarš intro. Tad sporta zālē, līdzās meitenēm un mūzikai klasiskie pietupieni un izklupieni ar stieni, virkne ierasto spēka vingrinājumu ķermeņa augšdaļai un vēl pēdiņas. Trešajā daļā 40 pakāpienu tribīne, kur 24 apļos atstrādājām gan kustību biežumu, vardītes un citus mīļākos trepju vingrinājumus gan augšā, gan lejā. Tā kā vakar paņēmu brīvu, tad šodien jutos patīkami svaigs un līdz pat pēdējiem sprintiņiem pa trepēm. Šoreiz nepaņēmu sirdsritma mērierīci, bet likās, ka pulss pārsniedza pēdējā laika rekordus. Atsildījos mājupceļā, nomazgājos, sagriezu savus mīļākos salātus un svētlaimīgi turpinājām atzīmēt 24. dzimšanas dienu.
Iepriekšējā nedēļas nogalē piedalījos kārtējā nakts orientēšanās treniņā, kurš pretstatā iepriekšējiem apvidiem šoreiz norisinājās līdzenā piepilsētas mežā. Lūk, karte ar manu ceļu.
Pa dienu darbā nospriedu, ka savā dzimšanas dienā tā vietā, lai mājās stāvētu pie plīts, vēlos doties uz stadiona koptreniņu vietējo jauniešu o-klubu. Uzreiz pateikšu, ka tas bija viens no lieliskākajiem treniņiem, kādu visā karjerā esmu aizvadījis.
Iesildījos, skrienot uz stadionu. Sasveicinoties iepazinu vēl pāris neredzētiem vietējos orientieristus un dažus jau zināmus. Puišu aizraušanās līmenis ar sportu samērojams ar manu, pāris startējuši JWOC, dažs specializējas vieglatlētikā, cits sprintā, bet neviens ne tuvu nav profesionāls atlēts. Atelpas brīžos apspriedām viena otra nodarbošanos vai, piemēram, pēdējo nakts distanci. Biju trāpījis ar apģērba izvēli, visa treniņa garumā nevarēju sūdzēties, ka būtu par karstu vai aukstu, kaut arī atsevišķas daļas notika iekštelpās vai uz celiņa, kamēr gaisa temperatūra svārstījās ap nulli. Stadiona astoņus sarkanbaltos celiņus apspīd spožas gaismas, fonā barjeras, konusi, pudeles, daži vieglatlēti, apkārt klusums un tumsa. Sākumā palēkājām, paraustījāmies, arī specifiskas līdzsvara un citas kustības ārā uz celiņa, tāds pagarš intro. Tad sporta zālē, līdzās meitenēm un mūzikai klasiskie pietupieni un izklupieni ar stieni, virkne ierasto spēka vingrinājumu ķermeņa augšdaļai un vēl pēdiņas. Trešajā daļā 40 pakāpienu tribīne, kur 24 apļos atstrādājām gan kustību biežumu, vardītes un citus mīļākos trepju vingrinājumus gan augšā, gan lejā. Tā kā vakar paņēmu brīvu, tad šodien jutos patīkami svaigs un līdz pat pēdējiem sprintiņiem pa trepēm. Šoreiz nepaņēmu sirdsritma mērierīci, bet likās, ka pulss pārsniedza pēdējā laika rekordus. Atsildījos mājupceļā, nomazgājos, sagriezu savus mīļākos salātus un svētlaimīgi turpinājām atzīmēt 24. dzimšanas dienu.
Iepriekšējā nedēļas nogalē piedalījos kārtējā nakts orientēšanās treniņā, kurš pretstatā iepriekšējiem apvidiem šoreiz norisinājās līdzenā piepilsētas mežā. Lūk, karte ar manu ceļu.
 |
| Nakts-O ar atsevišķu startu. Mežs lielākoties bija neskrienams, apkārtceļi praktiski visos etapos bija ātrāki. |
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!