Apnika?

Liekas, ka no rīta uz darbu eju tikai tāpēc, ka jāiet. Pēdējās dienās vairs nejūtu to dzinuli, kas vēl pērn lika uz katru nākamo eksperimentu raudzīties ar mazu satraukumu un vēlmi to veikt pēc labākās laboratorijas prakses. Tā kā vairs nelieku modinātāju, darba laika sākums ir pārvērties par ļoti stieptu jēdzienu. Laboratorijā izteikti vairāk laiku pavadu pie galda datorā nekā stāvot pie velkmes (plīts), piemēram, šodien vairāk kā stundu darba laikā nolauzu vienkārši sekojot ziemas-o čempionāta astēm tiešsaistē, kaut arī nevienam no mūsējiem GPS iekārtas nebija piešķirtas. Ja skaitliski eksperimentu skaits dienā varbūt pat nedaudz pieaudzis, tad daudz mazāk laika veltu analīžu rezultātu izvērtējumam, kur, manuprāt, veidoju vislielāko pievienoto vērtību. Trakāk, ja pa dienu ārā spīd saule, tad tikai par to vien domāju, kā tikt ātrāk prom, lai izietu paskriet. Skriet man patīk!
Jācer, ka pāries, cik tad vēl te atlicis.