Vakardienas izbrauciens ar velosipēdu uz tuvāko vācu iepirkšanās centru izvērtās par pieminēšanas vērtu piedzīvojumu. Pirmo reizi iekļuvu īstā ceļu satiksmes negadījumā, braucot ar velo. Scenārijs tipisks. Braucot pa ielas labo malu, priekšā braucošā mašīna pēdējā brīdī ieslēdz pagrieziena rādītāju un rāva stūri pa labi, neskatoties spoguļos. Tikmēr es, jau atmetot cerības nobremzēt, eleganti izsmērējos pa automašīnas sānu. Kad ieraudzīju pagriezienu, mans ātrums bija ap 20 km/h, kaut cik arī pabremzēju, taču galvenokārt domāju par to, kā mīkstāk piezemēties un pasargāt velosipēdu. Rezultātā skaistas švīkas un bukte uz auto spārna no mana pedāļa un masas. Izrādījās pie stūres bija omīte, kas pēc negadījuma bija pamatīgā šokā. Nokāpu no riteņa, novērtēju, ka neesmu nekādā ziņā cietis, un principā gatavojos doties tālāk. Bet, tā kā no malas tas laikam izskatījās gana iespaidīgi, klāt nāca vairāki ziņkārīgie, piedāvāja liecināt, palīdzēt. Tā kā man nav dārgas apdrošināšanas polises, tad beigās omītei un blakus sēdošajam mazdēlam tikai atgādināju, ka Bāzelē velosipēdistiem iela jādala ar mašīnām, un tamdēļ vismaz pilsētā pirms nogriešanās vērts paskatīties labajā spogulī.
Viens nu ir skaidrs, esmu pietuvojies fiziskās formas virsotnei tik tuvu, kā vēl nekad. Tam ir arī loģisks izskaidrojums, Francijas orientēšanās sešdienas pacēla manas tehniskās spējas nebijušos augstumos, padzīvošanās pa augstkalni stipri atvieglojusi skābekļa apriti sistēmā un pāris kvalitatīvi ātruma treniņi to salika kopā ar lidojošām sajūtām, lai Latvijas čempionātā vidējā distancē izcīnītu savu pirmo zelta medaļu. Bet pēdējās dienas pirms čempionāta noteikti nebija pašas saulainākās manā dzīvē, un pirms starta nekas neliecināja par to, ka jau pie septītā kp iekrāšu vairāk kā pusotras minūtes pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem. Ļoti iespējams tieši sākums bija panākuma atslēga. Pēc lietainā starta uzņēmu ārprātīgi ātru tempu, reti skatījos kartē, vairāk zem kājām, daudzās vietās riskēju, punktus ņemot rupji pierē. Pēc septītā kp beidzu ticēt veiksmei un vairāk iedziļinājos kartē. Loģiski, ka nokritās arī temps. 9. kp iespējams uzbakstīju par ilgu, un pēc tā uzradās Krītīņs....

Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!