Vups, jau marts! 7 dienas kopš pēdējās ziņas paskrēja fiksi. Atvaļinājums kopā ar Ditu bija tieši tas, kas vajadzīgs pavasara sākumam. Lai arī bija dažas pavisam pelēkas dienas, kad nodzīvojāmies vien pa istabu, lielāko daļu brīvo dienu pavadījām staigājoties pa Bāzeli un tuvāku vai tālāku apkārtni. Baudījām gan siltu sauli un fotoķīmisko reakciju virknes ādā, gan dziļu sniegu un vēsumiņu augšā kalnos, dodoties nelielā pārgājienā. Taču laikam nodarbēm, kas laikam mūs vieno visvairāk, ir franču plānās pankūkas. Pidžamā. Tieši tik labi esmu noslīpējis recepti un pagatavošanas prasmes, lai izvilinātu Ditu laukā no gultas pirms deviņiem sestdienas rītā.
Laboratorijā rit pēdējās četras nedēļas. Kaut arī jau sapirkos aviobiļetes mājupceļam, kārtoju dokumentus par prakses izbeigšanu un dzīvoklī tiek rīkoti atvērto durvju vakari manas istabas apskatei, ķīmijā nekas neliecina par norietu, bet tieši pretēji. Šonedēļ, kad beidzot pabeidzu gandrīz četru mēnešu ilgušo trešējo spirtu reducēšanas projektu, sāku darboties pie borskābes atvasinājumu sintēzes, kurus tālāk likt klasiskā Suziku šķērssametināšanas reakcijā. Moderni. Pēc pirmajām trim dienām varu komentēt, ka nav pati smaržīgākā un tīrākā ķīmija. Šodien vēl saskāros ar līdz šim agresīvāko reaģentu savā ķīmiķa karjerā. Bora trihlorīds, kaut arī atšķaidīts, jau saskarsmē ar gaisu enerģiski izdala hlorūdeņraža tvaikus, kas jau paspēja saēst pudelītes korķi un izveidot pamatīgu virsspiedienu, kas atvēršanas brīdī ar nepatīkamu blīkšķi velkmi draudīgi piepildīja ar zaļiem tvaikiem. Šķīdums burtiski vārījās un tikai pēc argona atmosfēras nodrošināšanas izdevās to, trīcošām rokām un kolēģu aizturētām elpām, veiksmīgi ar šļirci pārnest reakcijas maisījumā. Lieki piebilst, ka tas viss notika -78 C grādos.
Laboratorijā rit pēdējās četras nedēļas. Kaut arī jau sapirkos aviobiļetes mājupceļam, kārtoju dokumentus par prakses izbeigšanu un dzīvoklī tiek rīkoti atvērto durvju vakari manas istabas apskatei, ķīmijā nekas neliecina par norietu, bet tieši pretēji. Šonedēļ, kad beidzot pabeidzu gandrīz četru mēnešu ilgušo trešējo spirtu reducēšanas projektu, sāku darboties pie borskābes atvasinājumu sintēzes, kurus tālāk likt klasiskā Suziku šķērssametināšanas reakcijā. Moderni. Pēc pirmajām trim dienām varu komentēt, ka nav pati smaržīgākā un tīrākā ķīmija. Šodien vēl saskāros ar līdz šim agresīvāko reaģentu savā ķīmiķa karjerā. Bora trihlorīds, kaut arī atšķaidīts, jau saskarsmē ar gaisu enerģiski izdala hlorūdeņraža tvaikus, kas jau paspēja saēst pudelītes korķi un izveidot pamatīgu virsspiedienu, kas atvēršanas brīdī ar nepatīkamu blīkšķi velkmi draudīgi piepildīja ar zaļiem tvaikiem. Šķīdums burtiski vārījās un tikai pēc argona atmosfēras nodrošināšanas izdevās to, trīcošām rokām un kolēģu aizturētām elpām, veiksmīgi ar šļirci pārnest reakcijas maisījumā. Lieki piebilst, ka tas viss notika -78 C grādos.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!