Marts un aprīlis tradicionāli manā treniņu dienasgrāmatā apjoma ziņā iezīmējas kā pīķa mēneši. Pēdējos gados izdodas sakrāt līdz 40 stundām, 340 km mēnesī, kas ir ļoti tuvu maksimālajām spējām, ja skatos uz savu dzīvesveidu. Iepriekšējos gados bieži risks nav attaisnojies, un saskāros ar veselības problēmām, traumām. Tipiski, tuvojoties sezonas sākumam, aerobie skrējieni un spēka treniņi uz celiņa un svaru zālē aug vēl garāki gan stundu, gan kilometru ziņā. Klāt lieku pirmos ātruma izturības intervālus, kā arī, iestājoties pavasarim, papildus paskrienu apvidū ar karti. Ja iepriekš minētās aktivitātes izpildu ar zināmu regularitāti, tad gadu no gada veltītais laiks speciāliem kalna treniņiem, orientēšanās tehnikas, komandas un sacensību elementiem svārstās no pāris stundām līdz aptuveni trešdaļai no kopējā apjoma, ja apmeklēju kvalitatīvu treniņnometni.
Lai gan mēnesis vēl nav beidzis, šogad izskatās, ka būšu aizvadījis vienu no visu laiku veiksmīgākajiem treniņcikliem.
Pirmkārt, izdevās sabalansēt treniņus trīs nedēļu garumā, nepārkāpjot pāri savām spējām. Ļoti daudz ciklus neesmu pabeidzis tā iemesla dēļ, ka, piemēram, jau trešās nedēļas sākumā iestājas bezspēks, saķeru kādu vīrusu vai iedzīvojos traumās. Šoreiz vien mocījos ar sakrājušos nogurumu, kas ātri pagaisa atpūtas dienās.
Otrkārt, rūpīgāk sekojot līdzi enerģijas, ūdens un uzturvielu bilancei, miega un atpūtas daudzumam, šoreiz nepieļāvu muļķīgas kļūdas treniņu plānojumā. Vienu brīdi pat likās, ka esmu atkodis sev nepieciešamos soļus, lai pēc 24h būtu visefektīvāk atjaunojies. Jāatzīmē, ka lielāko daļu skrējienu, izņemot koptreniņus, veicu 3-4 stundas pēc pusdienām un ka vien retu reizi varēju sūdzēties par sliktu pašsajūtu.
Treškārt, sekojošajā atpūtas nedēļā nepavisam neatslābu no uzņemtā kursa un ar velosipēdu nobraucu 0.1 Mm ar velosipēdu ierasto 3-4 pavisam brīvo dienu vietā. Tīri tāpēc, lai pēdējā nedēļā pirms došanās prom vēl apskatītu kantonu. paspēju arī sadziedēt pāris mikrotraumas, kā arī sāku strādāt pie kaujas svara sasniegšanas, par ko varētu veltīt atsevišķu rakstu.
Kā noproti no rakstītā, ļoti lepojos ar paveikto šomēnes treniņos, visvairāk par to, cik daudz par savu organismu esmu iemācījies tik īsā laikā.
Rodas jautājums, kāpēc to atklāju tikai tagad? Visticamāk pašreiz man ir vieni no pateicīgākajiem dzīves apstākļiem, kas ir gandrīz vai pretstats studiju laikam. Praktiski nav negaidītu pavērsienu manā dienas ritmā, ir viegli plānot treniņus, diētu, miegu. Tāpat garīgi esmu sasniedzis patīkamu balansu.
Rītdien viss sāksies no gala. Garos treniņus pakāpeniski nomainīšu pret ātruma intervālu treniņiem un orientēšanos. Plānoju skriet kontroles sacensības Zviedrijā un Rīgas Kausus Pierīgā, tad varēs arī izdarīt pamatotus secinājumus, cik kārtīgi esmu gatavojies sezonai.
Lai gan mēnesis vēl nav beidzis, šogad izskatās, ka būšu aizvadījis vienu no visu laiku veiksmīgākajiem treniņcikliem.
Pirmkārt, izdevās sabalansēt treniņus trīs nedēļu garumā, nepārkāpjot pāri savām spējām. Ļoti daudz ciklus neesmu pabeidzis tā iemesla dēļ, ka, piemēram, jau trešās nedēļas sākumā iestājas bezspēks, saķeru kādu vīrusu vai iedzīvojos traumās. Šoreiz vien mocījos ar sakrājušos nogurumu, kas ātri pagaisa atpūtas dienās.
Otrkārt, rūpīgāk sekojot līdzi enerģijas, ūdens un uzturvielu bilancei, miega un atpūtas daudzumam, šoreiz nepieļāvu muļķīgas kļūdas treniņu plānojumā. Vienu brīdi pat likās, ka esmu atkodis sev nepieciešamos soļus, lai pēc 24h būtu visefektīvāk atjaunojies. Jāatzīmē, ka lielāko daļu skrējienu, izņemot koptreniņus, veicu 3-4 stundas pēc pusdienām un ka vien retu reizi varēju sūdzēties par sliktu pašsajūtu.
Treškārt, sekojošajā atpūtas nedēļā nepavisam neatslābu no uzņemtā kursa un ar velosipēdu nobraucu 0.1 Mm ar velosipēdu ierasto 3-4 pavisam brīvo dienu vietā. Tīri tāpēc, lai pēdējā nedēļā pirms došanās prom vēl apskatītu kantonu. paspēju arī sadziedēt pāris mikrotraumas, kā arī sāku strādāt pie kaujas svara sasniegšanas, par ko varētu veltīt atsevišķu rakstu.
Kā noproti no rakstītā, ļoti lepojos ar paveikto šomēnes treniņos, visvairāk par to, cik daudz par savu organismu esmu iemācījies tik īsā laikā.
Rodas jautājums, kāpēc to atklāju tikai tagad? Visticamāk pašreiz man ir vieni no pateicīgākajiem dzīves apstākļiem, kas ir gandrīz vai pretstats studiju laikam. Praktiski nav negaidītu pavērsienu manā dienas ritmā, ir viegli plānot treniņus, diētu, miegu. Tāpat garīgi esmu sasniedzis patīkamu balansu.
Rītdien viss sāksies no gala. Garos treniņus pakāpeniski nomainīšu pret ātruma intervālu treniņiem un orientēšanos. Plānoju skriet kontroles sacensības Zviedrijā un Rīgas Kausus Pierīgā, tad varēs arī izdarīt pamatotus secinājumus, cik kārtīgi esmu gatavojies sezonai.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!