Rīgas Kausu otrajā dienā jau pirms brokastīm jutu, ka kājās ne tuvu nav tas vakardienas svaigums, taču daudz par to neuztraucos, bet centos pēc iespējas labāk iesildīties un noskaņoties gaidāmajam reisam, kas solīja pavisam citu orientēšanos, salīdzinot ar iepriekšējās dienas individuālo distanci. Sacensību jaunums, iedzīšana pēc iepriekšējās dienas rezultātiem, drīzāk lika pielietot orientēšanās stafetēs nepieciešamās dotības.
 |
| Karte ar trajektoriju |
Startēju salīdzinoši brīvā logā starp skrējēju grupām, un bez lieka satraukuma distances pirmo pusi orientējos vienatnē. Kļūdas praktiski nepieļāvu, taču jutu, ka nespēju attīstīt vēlamo skriešanas ātrumu. Pie 16. kp mani panāca vērienīga sekotāju grupa, mans temps acīm redzami nebija kaimiņvalstu sportistu līmenī. Pēc pāris etapiem jau atrados grupas aizmugurē un cīnījos par tās nepazaudēšanu, labojot priekšā skrienošo kļūdas. Biju pārsteigts, kad grupai pievienojās vairāk kā pusotru minūti priekšā startējušais ZG, kas deva kaut nelielu motivāciju izspiest no sevis vairāk. Ieskrienot līdzenajā daļā, 8 cilvēku vagons bija izstiepies ~100m garumā, taču, tā kā divos no pēdējiem pieciem etapiem puiši nespēja noturēt virzienu, TV punktā atkal bijām cieši kopā. Šajā brīdī būtu bijis jāsāk paātrināties, bet es spēju tikai iekrampēties NN aizmugurē un turpat arī finišēt, neapdzenot nevienu no konkurentiem. No vienas puses biju apmierināts ar tehnisko sniegumu, taču fiziski jutos vājš. Laikam tas jānoveļ neuzvilkt sviedru banti šodien. Bet vispār sajūtas atgādināja līdzinājās pirms nedēļas skrietajām stafetēm, kad ātrajiem čaļiem turējos līdzi vien pāris km. Kopvērtējumā 22. no 61.
.jpg) |
| Magnēts Baložos |
Līdzīgas sajūtas... Prioritāte no.1., 2., 3., un visas citas turpmāk - tikai skriešanas ātrums.
AtbildētDzēst