Līdz ar atgriešanos dzimtenē manas sportiskās aktivitātes ir tikai augušas. Bez ierastajiem intervāliem, piemēram, regulāri apmeklēju arī Rīgas orientēšanās seriālus darbadienu pēcpusdienās, izbraucu īsāku vai garāku maršrutu ar velosipēdu, izmēģināju arī velo-o. Taču galvenie notikumi sportā šonedēļ bija orientēšanās nakts stafete Pipariņos un piedzīvojumu distance Carnikavā.
4 etapu stafetei Cēsu pievārtē pieteicos ar domu atsvaidzināt nakts-o iemaņas. Lai arī šogad Mēness stafetei nokomplektējām pat divas komandas, nācās atzīt, ka šogad par augstām vietām necīnīsimies. Varbūt pat jautrāka par distanci bija brauciena kompānija, kurā šķiet lielākā daļa no mums piektdienas vakarā jūtas vislabāk. Lai noķertu to fantastisko sajūtu jau nevajag daudz, kaut vai tikai pilnu sarkano busiņu demonstratīvi piestāt pie viena no pretrunīgākajiem pilsētas restorāniem un ar draugiem pāris stundas pirms starta aprīt papīrā ietīto pārtiku, par kuru vēders, bez šaubām, liks manīt arī distancē. Ja par pašu stafeti, pēc pirmā etapa notikumiem turpinājumā prognozējām cīņu par top6. Interesanti, ka abas komandas neatdalījās neaizsniedzamā attālumā viena no otras visu sacensību laiku, daļēji sadarbojoties, un, piemēram, es 3. etapā devos 30'' aiz AG, 9. pozīcijā. Jau pie 1. kp pieķēru 3 skrējējus, no kuriem uzreiz arī tēmēju mukt, taču ceļā uz 5. kp nespēju iztēloties reljefu un sekot virzienam, kas atmeta atpakaļ turpat, kur biju. Ar pienācīgu skrējienu pēc 8. kp jau izvirzījos 5. pozīcijā, apdzenot NN, kas tajā brīdī šķita kā revanšs par zaudējumu RK iedzīšanā. Lai arī pie 13. kp jau biju iekrājis pārsvaru pār sekotājiem, pēc neplānotas izskriešanas ārpus kartes un maldīšanās vairāk kā 5' uz 14. kp, viss bija jāsāk no gala. Nākamajā etapā vēl uzdūros zaram, kas atstāja manāmu brūci lielajā muskulī un dusmu uzplūdumā pieļāvu kļūdu arī uz skatītāju kp. Taču līdz finišam vēl paspēju pakāpties par vienu vietu, un ZG stafeti nodot 4. pozīcījā, kurš savā etapā piekāpās tikai MS.
Pēc 12h jau atrados starta arkā xRace sezonas atklāšanas posmā. Pirms starta mazliet satraucos par draudīgā paskata traumu kājā tāpat, un 5h miegu kompensēju ar ar lielu krūzi šķīstoša kafijas maisījuma. Startēju tautas klasē pārī ar RT. Neslēpšu, ka vairums satikto paziņu izmeta komentārus, vai grupas izvēle attiecībā pret mūsu fizisko sagatavotību un vidējo svaru ir godīga attiecībā pret pārējām vairāk kā 100 tautas komandām. Laikam vienīgais, ko varu atbildēt ir, ka startēju to 3..4h stundu piedzīvojumu dēļ, kas pašreizējā treniņu kontekstā ir visoptimālākais variants un izturības pārbaude sporta klasē gluži nav 5 mēnešu treniņdarba vērts.
Pēc kopējā starta un raiti izskrieta pilsētas prologa sekojošajā velo leģendā devāmies jau kā līderi, taču nebūt nespiedām uz ātrumu. Pēc savas mazās piedzīvojumu sacensību pieredzes zināju, ka šajā labirintā var tikai zaudēt, tāpēc nekautrējāmies lieku reizi piebremzēt vai pat apstāties, lai pārliecinātos, ka viss rit pēc apraksta. Tālāk kāju posmā pieļāvām kļūdu, kas maksāja atkāpšanos uz 2. vietu, jo kartes vai manas vainas dēļ izskrējām ~3' lieku līkumu Garupes kāpās. Zaudēto centāmies atgūt nākamajā velo-o posmā. Šeit jāpiemin, ka vizināšanās pa mežu nevājā ātrumā bija visaizraujošākā distances daļa. Pie Ādažu lidlauka konkurentus jau bijām noķēruši. Tālāk, lai izrautos vadībā, sekoja taktisks gājiens, izvēloties riskantu, bet atšķirīgu variantu nākamajam posmā, skriet kāju posmu, kamēr sāncenši brauc ar velo-o punktus.
 |
| Mēness stafetes 3. etaps |
Pēc 12h jau atrados starta arkā xRace sezonas atklāšanas posmā. Pirms starta mazliet satraucos par draudīgā paskata traumu kājā tāpat, un 5h miegu kompensēju ar ar lielu krūzi šķīstoša kafijas maisījuma. Startēju tautas klasē pārī ar RT. Neslēpšu, ka vairums satikto paziņu izmeta komentārus, vai grupas izvēle attiecībā pret mūsu fizisko sagatavotību un vidējo svaru ir godīga attiecībā pret pārējām vairāk kā 100 tautas komandām. Laikam vienīgais, ko varu atbildēt ir, ka startēju to 3..4h stundu piedzīvojumu dēļ, kas pašreizējā treniņu kontekstā ir visoptimālākais variants un izturības pārbaude sporta klasē gluži nav 5 mēnešu treniņdarba vērts.Pēc kopējā starta un raiti izskrieta pilsētas prologa sekojošajā velo leģendā devāmies jau kā līderi, taču nebūt nespiedām uz ātrumu. Pēc savas mazās piedzīvojumu sacensību pieredzes zināju, ka šajā labirintā var tikai zaudēt, tāpēc nekautrējāmies lieku reizi piebremzēt vai pat apstāties, lai pārliecinātos, ka viss rit pēc apraksta. Tālāk kāju posmā pieļāvām kļūdu, kas maksāja atkāpšanos uz 2. vietu, jo kartes vai manas vainas dēļ izskrējām ~3' lieku līkumu Garupes kāpās. Zaudēto centāmies atgūt nākamajā velo-o posmā. Šeit jāpiemin, ka vizināšanās pa mežu nevājā ātrumā bija visaizraujošākā distances daļa. Pie Ādažu lidlauka konkurentus jau bijām noķēruši. Tālāk, lai izrautos vadībā, sekoja taktisks gājiens, izvēloties riskantu, bet atšķirīgu variantu nākamajam posmā, skriet kāju posmu, kamēr sāncenši brauc ar velo-o punktus.
Risks atmaksājās un pie laivām jau bijām iekrājuši drošu pārsvaru pār sekotājiem. 30' uz ezera iznīcināja manas vājās rokas, pēc izkāpšanas no laivas mazliet sāka raut krampī arī kājas, taču līdz finišam atlika vēl tikai pēdējais goda aplis pa pilsētu līderu godā. Finišējot nebijām droši, vai nesanāks kāds pārsteigums ar soda punktiem, taču šoreiz godam bijām nopelnījuši kāpšanu uz pjedestāla augstākā pakāpiena apbalvošanā. GPS atkārtojums.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!