Pēdējā darbadiena laboratorijā pagāja atbrīvojot velkmes skapi no simtiem KMR stobriņu, mēģenēm, nezināmiem sāļu maisījumiem un sintēžu starpproduktiem. Ar vēsu sirdi 9 mēnešu darbu sakrāvu cieto ķīmisko atkritumu spainī, aplīmēju to ar draudīgām piktogrammām un nodevu pārstrādei. Šis raksts, kā varbūt jau noproti, būs tikai par ķīmiju, ar kuru nodarbojos prakses laikā Syngenta R&D laboratorijās.
Vakar ar menedžeri pārrunājām pēdējās dienās veiktos Suziki šķērssametināšanas eksperimentus (2010. gada Nobela prēmija kīmijā), no kuriem, lai arī neviens nedeva vēlamo iznākumu, guvu vērtīgu priekšstatu par bora organisko ķīmiju, tā ir viena no populārākajām C-C saites veidošanas metodēm mūsdienās. Zīmīgi, ka pērn jūlijā laboratorijā tieši sāku ar C-C saites veidošanu, tikai klasiskā Grinjāra reakcijā (1912. gada Nobela prēmija ķīmijā).
Ja būtu jāatbild uz jautājumu, ko tad es īsti esmu praktizējis 9 mēnešus, tad sintezējis molekulu, savienojot divus tās fragmentus pa oglekļa skeletu. Tāpat bieži veicu tālāku pārvērtību ar oksidācijas pakāpes maiņu. Pa retam veicu arī pāris pericikliskās reakcijas un hidrogenēšanu augstā spiedienā. Neviens no kopā 169 eksperimentiem nebūtu iedomājams bez rutīnas instrumentālajām analīzes, piemēram, paspēju uzņemt ap 400 KMR spektriem, vairāk kā 1100 LC/MS. Varbūt visvērtīgākās zināšanas guvu drošības un riska novērtēšanā. Neviens eksperiments netika sākts bez visu izejvielu, katalizatoru un šķīdinātāju fizikālo un ķīmisko īpašību izvērtēšanas, lai izvairītos no nekontrolējamām ķēdes reakcijām.
Pēdējos mēnešos jutu, ka daudz brīvāk jūtos eksperimentu plānošanā, sekošanā, kritiskā rezultātu izvērtēšanā un pasniegšanā.
Ja iepriekš rakstītais liekas vairāk vai mazāk apsveicami, tad, protams, prātā nāk arī praksē nerealizētais potenciāls jeb "kā būtu, ja būtu". Dažreiz iedomājos, ka varbūt vajadzēja vairāk interesēties par darbu kaimiņu laboratorijās, mācīties arī no viņu kļūdām, ne tikai no tuvāko kolēģu projektiem. Gribēju uzzināt arī, kā notiek lēmumu pieņemšanu menedžeru sapulcēs, pēc kādiem kritērijiem tiek paaugstināti vai pazemināti veiktie pētījumi. Tāpat vienmēr var gribēties iegūt vairāk jaunus un dzīvē noderīgus kontaktus. No visa ķīmijas centra personāla dzīvē parunāties sanāca tikai labi, ja ar pusi. Šķiet, arī pēdējā nedēļā gaitenī vai kafijas pauzē vēl manīju halātā tērptas personas, kuras redzu pirmo reizi, nerunājot nemaz par vārdu. Tajā pašā laikā iepazinu vairākus ļoti interesantus ķīmiķus, kuri ar prieku izklāstīja savu karjeru, un kāpēc patīk tas, ko dara. Nekautrējos vaicāt arī pēc padoma par savu nākotni.
Tagad, sēžot vilcienā uz Jonkoping, Zviedrijā, kur pavadīšu nākamās 10 dienas, un mēģinot izvērtēt prakses lietderību, secināju, ka nebija gluži zemē nomests laiks Šveicē. Redzēs, kā būs ar to Uppsalu.
Bet līdz tam jābauda vasara! No iepriekšējās ne šis, ne tas vien sanāca.
Vakar ar menedžeri pārrunājām pēdējās dienās veiktos Suziki šķērssametināšanas eksperimentus (2010. gada Nobela prēmija kīmijā), no kuriem, lai arī neviens nedeva vēlamo iznākumu, guvu vērtīgu priekšstatu par bora organisko ķīmiju, tā ir viena no populārākajām C-C saites veidošanas metodēm mūsdienās. Zīmīgi, ka pērn jūlijā laboratorijā tieši sāku ar C-C saites veidošanu, tikai klasiskā Grinjāra reakcijā (1912. gada Nobela prēmija ķīmijā).
Ja būtu jāatbild uz jautājumu, ko tad es īsti esmu praktizējis 9 mēnešus, tad sintezējis molekulu, savienojot divus tās fragmentus pa oglekļa skeletu. Tāpat bieži veicu tālāku pārvērtību ar oksidācijas pakāpes maiņu. Pa retam veicu arī pāris pericikliskās reakcijas un hidrogenēšanu augstā spiedienā. Neviens no kopā 169 eksperimentiem nebūtu iedomājams bez rutīnas instrumentālajām analīzes, piemēram, paspēju uzņemt ap 400 KMR spektriem, vairāk kā 1100 LC/MS. Varbūt visvērtīgākās zināšanas guvu drošības un riska novērtēšanā. Neviens eksperiments netika sākts bez visu izejvielu, katalizatoru un šķīdinātāju fizikālo un ķīmisko īpašību izvērtēšanas, lai izvairītos no nekontrolējamām ķēdes reakcijām.
Pēdējos mēnešos jutu, ka daudz brīvāk jūtos eksperimentu plānošanā, sekošanā, kritiskā rezultātu izvērtēšanā un pasniegšanā.
Ja iepriekš rakstītais liekas vairāk vai mazāk apsveicami, tad, protams, prātā nāk arī praksē nerealizētais potenciāls jeb "kā būtu, ja būtu". Dažreiz iedomājos, ka varbūt vajadzēja vairāk interesēties par darbu kaimiņu laboratorijās, mācīties arī no viņu kļūdām, ne tikai no tuvāko kolēģu projektiem. Gribēju uzzināt arī, kā notiek lēmumu pieņemšanu menedžeru sapulcēs, pēc kādiem kritērijiem tiek paaugstināti vai pazemināti veiktie pētījumi. Tāpat vienmēr var gribēties iegūt vairāk jaunus un dzīvē noderīgus kontaktus. No visa ķīmijas centra personāla dzīvē parunāties sanāca tikai labi, ja ar pusi. Šķiet, arī pēdējā nedēļā gaitenī vai kafijas pauzē vēl manīju halātā tērptas personas, kuras redzu pirmo reizi, nerunājot nemaz par vārdu. Tajā pašā laikā iepazinu vairākus ļoti interesantus ķīmiķus, kuri ar prieku izklāstīja savu karjeru, un kāpēc patīk tas, ko dara. Nekautrējos vaicāt arī pēc padoma par savu nākotni.
 |
| Ar tuvākajiem kolēģiem pirms atvadīšanās |
Tagad, sēžot vilcienā uz Jonkoping, Zviedrijā, kur pavadīšu nākamās 10 dienas, un mēģinot izvērtēt prakses lietderību, secināju, ka nebija gluži zemē nomests laiks Šveicē. Redzēs, kā būs ar to Uppsalu.
Bet līdz tam jābauda vasara! No iepriekšējās ne šis, ne tas vien sanāca.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!