Negaidīju

Pirms nedēļas saņēmu zvanu no LP ar neticamu piedāvājumu mēneša beigās aizbraukt uz Angliju. No parasta 10 dienu ceļojuma tas atšķiras ar to, ka patiesībā braucam brīvprātīgajā darbā uz pasaulē lielāko mūzikas festivālu. Varbūt nebūtu korekti to tā saukt, ja par 4h darba dienu pretī bez dārgās ieejas aproces vēl saņem civilizētas ēdienreizes, guļvietu un pieklājīgu atalgojumu. Pārliecinoties, ka tas nav joks, uzreiz iztēlojos sevi stāvam piramīdas priekšā ar paceltām rokām, brīdis, par kuru tik daudz runāts un sapņots, it īpaši vidusskolas laikā. Taču bija pāris argumenti, lai vairākas stundas nespētu dot pozitīvu atbildi, jo festivāls norisinās vasaras saulgriežu laikā, un jau mēnešiem biju plānojis, kā pavadīt šīs Ditas retās brīvdienas no darba. Lai atrisinātu dilemmu, aizgāju uzskriet. Jau sen biju novērojis, cik vienkāršas kļūst sadzīviskas problēmas pēc neliela treniņa. Uzklausot vēl vairākus padomus no neatkarīgām pusēm ātri vien nonācu pie secinājuma, ka vienreizējā iespēja ir jāizmanto, un jau rītvakar pametu valsti līdz pat 1. jūlijam.

Florences jaunais LP jau pāris nedēļas ir ārā, un man patīk.