Universitātē tagad apmeklēju biofizikālās ķīmijas nodrabības. Lekcijas mazliet atgādina 2. kursu Ķīpsalā, taču Uppsalā depresīvā teorija un vienādojumi tiek papildināti ar reāliem bioķīmījas eksperimentiem. Risinot uzdevumus, secināju, ka esmu aizmirsis, kā uz papīra uzzīmēt un aprēķināt pat lineāru vienādojumu grafikus, bet citādi esmu sajūsmā par priekšmetu.
Varbūt jau minēju, cik aktīvs ir vietējais orientēšanas klubs, un arī šonedēļ patīkami pārsteidza piedāvātie koptreniī. Piedalījos divos fantastisku orientēšanās koptreniņus. Sprinta intervālu treniņš, kur piedalījās arī vietējā elite, dramatiskos laikapstākļos ar kopējo startu piedāvāja 6 aizraujošas distances pilsētas centrā. Tik daudz emociju un cīņas atgādināja, kāpēc tas ir mans mīļākais sporta veids. Pāris dienas vēlāk tikāmies tuvējā pilskalnā, kur salīdzinoši mazā atklātā teritorijā izskrēju piecas ātras distances mikroreljefā. Iztēlojos, kā varētu būt 25Mannā pēc divām nedēļām, kur šogad skriešu pirmo etapu. Patīkams satraukums.
Pa pastu saņēm jaunu sarkanbalto rokas aksesuāru. Ir ar ko lepoties sabiedrībā.
Vēl tagad skaidri atceros, kāds kosmoss tas bija. Vējiņš mijkrēslī ap 4'30', piemēram.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!