Nedēļas sākumā pārmērīgi daudz laika pavadīju pie datora, gatavojot 3 lappaspušu eseju un prezentāciju par jauniem cukuru enzīmu inhibitoriem un to iespējām. Interesantākais, ka tā vietā, lai stundām klejotu pa referatīvajiem žurnāliem un datubāzēm atlasot vērtīgu informāciju šajā lauciņā, vēlējos pamēģināt jau sen prātā esošu īscēlu. Uzrakstīju e-pastu apskatraksta autoram, kurš, mauprāt, ir viskompetentākais šajā lauciņā, un varbūt atradīs laiku, lai izlasītu manu slinkumu. Neloloju cerības, ka saņemšu atbildi, jo autorus, kuri publicējas kādā no vispār atzītajiem zinātniskajiem žurnāliem, iztelojos, kā ļoti aizņemtus vīriņus, kuri e-pasta lietotnē pārsvarā nodarbojas ar mēstuļu dzēšanu. Bet jau pēc pāris stundām saņēmu saites uz pāris superīgiem rakstiem, no kuriem viens pat bija vēl nepublicēts, un visi lieliski iederējās manā pētījumā. Lai arī, cik droši es varētu justies par iegūtajām zināšanām, tas nemainīja faktu par vājajām uzstāšanās prasmēm. Prezentācijā nevienu brīdi nepaskatījos auditorijas virzienā, un, atbildot uz jautājumiem, pēkšņi mans angļu valodas vārdu krājums trīskārt saruka, bet citādi jau manāmi labāk kā pirmajā reizē.
Ar to arī beidzās pirmais priekšmets, un pēdējā nodarbībā profesori bija sarūpējuši deviņas tortes un karstos dzērieniem. Protams, uzreiz pēc tam izsniedza kursa novērtējuma aptaujas. Visi bija sajūsmā, atkal bija iespēja mēģināt atcerēties kursa biedru vārdus un aprunāt citus.
Nedēļas otrā pusē Uppsalā ieradās vecāki un K, kas Eiropas ceļojumu šogad sāka ar Skandināviju. Atveda cimdus, tomātus. Pēdējās piecas dienas tad pavadīju kopā ar ģimeni, ceļojot pa Rietumzviedriju.
 |
| Gēteburgā |
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!