Augusta beigās vienā no jauno studentu saliedēšanas pasākumiem iepazinos ar pulciņu vācu apmaiņas studentu. Un ar vēl pāris desmitiem jauniešu, kurus tā arī nekad nesatiku vēlreiz. Tobrīd nebija ne jausmas, cik lielu lomu šie daži jaunie draugi ieņems manā pirmā semestra sociālajā dzīvē. Kaut vai kopīgie brīvdienu pārgājieni, korporāciju pasākumi, intīmi folkmūzikas koncerti, koridoru ballīšu reidi, dzimšanas dienu kūkas, bibliotēkas mītiņi, klubu tūres, svētdienas brokastis. Ideāls līdzeklis pret vispārēju apnikumu vai vienkārši saules trūkumu. Skumjākais, ka viena semestra draudzībai strauji tuvojas gals, un pavasarī atkal viss būs jāsāk no sākuma.
Beidzot dzīvē redzēju, kā baznīcā zviedru meitenes matos ness sveces un dzied. Bailīgi.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!