Likumsakarīgi, ka kopš izvākšanās no studentu kopmītnēm manas sociālā dzīves aktivitātes kļuvušas stipri neregulārākas. No vienas puses atliek vairāk laiks studijām, aiziet paskriet vai vienkārši pierast pie regulāra miega daudzuma, bet no otras puses rodas sajūta, ka ikdiena kļūst vienveidīga, jaunas sejas parādās retāk un par nedēļas spilgtāko notikumu kļūst pārtikas veikala apmeklējums. Gribās vienkārši vairāk izmantot savu studenta apliecību.
Rudens semestra beigās jau biju izlēmis, ka pašreizējā maģistra programma ir gana piemērota apmaiņas programmai ar kādu citu Eiropas universitāti, un pēdējā mēneša laikā arvien detalizētāk apspriežu iespējamos galamērķus. Pagaidām vairāk sliecos uz 2 semestru vizīti Cīrihes ETH, galvenokārt skolas atzinības dēļ pasaulē. Šoruden apgūtu organiskās ķīmijas priekšmetus un nākamajā pavasarī izstrādātu maģistra darbu. Interesējos arī par Lauzannes politehnikumu un universitāti Londonā.
Bet tepat Uppsalā pēdējā laikā dziļāk studēju fizikālās metodes ķīmijā, kodolmagnētisko rezonansi un rentgenstaru kristalogrāfiju, kas nevienu brīdi vien ir iedzinis sava veida izmisumā, iespējams, vājo fizikas pamatu dēļ elektromagnētismā. Tādos brīžos, kad pilnīgi viss ir apnicis un pazūd vēlme mācīties un saprast kādu no parādībām, izmantoju, manuprāt, vienu no savām vērtīgākajām spējām - atkāpties atpakaļ, un strupceļu kritiski un bezpersoniski izvērtēt. Strādā.
Jāpiemin arī mēneša sākumā notikušo treniņu seriālu Tour de Linne, kas sastāvēja no četriem dažādiem orientēšanās posmiem nedēļas garumā. Pirmajā posmā o-koridoru treniņā bija jāveic divi īsi intervāli ar karti, kur īpaši neiespringu un ierindojos rezultātu tabulas vidū. Otrais un trešais posms bija vidējā distance mežā un sprints pilsētvidē, kur centos skriet sacensību ātrumā, balansējot ar orientēšanās tehniku, kas ļāva apskriet visus kluba otrās līgas skrējējus, bet ievērojami zaudēt elitei. Pēdējais posms bija o-kross ar iedzīšanu ar 600 m kāpumu tuvējā grēdā. 2 apļu skrējiens bija ļoti smags, un drīzāk cīņa ar sevi un tempa turēšanu stundas garumā, kurā spriedu, ka noteikti neesmu radīts kalnu maratoniem. Treniņš prasīja pārāk daudz enerģijas, jo nākamās dienas nācās izlaist treniņus, lai izvairītos no nopietnākām veselības problēmām.
24. februāra atkal aizlidošu uz Rīgu līdz mēneša beigām.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!