Nedēļas vidū Upsala uzsila līdz pat +9 grādiem, kas pamatīgi uzlaboja garastāvokli un izkausēja atlikušo ledus kārtu uz zemes. Siltumu un starojumu izmantoju, lai noskalotu nogulsnes no velosipēda šasijas, izlaistu garāku parādes apli līdz lielveikalam un mazliet uzsintezētu pigmentu uz sejas. Nekad nebiju iedomājies, ka tā līksmošu par siltāku laiku un garāku dienasgaismu. Zviedri vispār ļāvās eiforijai, un pusdienlaikā izmetās teju T-kreklā .
Kārtējā nakts orientēšanas treniņā veicu tehniski un fiziski līdz šim stabilāko reisu, pieļaujot vien pāris virziena neprecizitātes. No trim dalībniekiem, kas veica garāko distanci, uzrādīju labāko laiku, ko teorētiski varētu skaitīt kā uzvaru treniņā. Vietējās superzvaigznes gan nestartēja, bet mērķis par uzvaru izpildīts.
Vēl joprojām izbaudu to pašapmierinātības brīdi pēc ceturkšņa sesijas beigām, kad apzinies, ka esi ieguldījis gana daudz laika un pūles attiecīgā priekšmeta apguvei un ka spēj kompetenti atbildēt uz eksāmena jautājumiem. Ceturtdien gandrīz 3 stundas komentēju Kodolmagnētisko rezonanses teoriju. Vakar ar 5 stundu eksāmenu noslēdzu molekulārā dizaina kursu. Manuprāt, tieši nesamērīgais eksāmenu ilgums, ka beigās pat negribās vairs pārlasīt savas atbildes, varētu būt viens no mīnusiem Upsalas universitātei.
Nākamā nedēļa brīva no studijām, nolēmu to pavadīt Rīgā. Plānoju beidzot satikt vidusskolas klasesbiedrus.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!