Eigera ziemeļu sienas pārgājiens

Vagonā

Pēcpusdienas kalnu pārgājiens Interlaken apkārtnē iespējams bija iespaidīgākais piedzīvojums Šveicē līdz šim. Dienas pirmajā pusē no Cīrihes ar 3 vilcieniem caur Lucerni un Interlaken izkāpām mazā dzelzceļa stacijā, ielejā pie Eigera ziemeļu sienas. Nav noslēpums, ka vilciens Šveicē ir viens no dārgākajiem Eiropā. Taču pārbrauciens ar panorāmas vilcienu pa Centrālšveices Alpiem noteikti bija viens no labākajiem veidiem, kā ieraudzīt autentiskās ainavas un mazos ciematus pa ceļam. Atpakaļceļā braucām pa to pašu ceļu ar auto, taču ceļš pārsvarā veda pa gariem tuneļiem apkārt pilsētām.
Plānotais maršruts sākās ~ 980 m virs jūras un lielākoties veda pa Eiger Ultra maratona takām. Pirmajā stundā pamatīgi iesvīdām, paceļoties gandrīz pus kilometru pa stāvu kāpumu caur vairākām kalnu viensētām un ganību pļavām. Pelēkie laikapstākļi atgādināja pārgājienu Bergenas apkārtnē, daudz strautiņu, mitru pļavu un neviena cilvēka apkārt. Pakāpjoties augstāk, mākoņiem paklīstot un un atsedzot apkārtējās virsotnes, beidzot ieraudzījām arī Eigera ziemeļu sienu, kas bija arī dienas principiālais mērķis.

Sniegā

Sasniedzot 1500 m augstuma atzīmi, uztaisījām nelielu pikniku, pafotografējāmies un sataisījāmies brišanai pa sniegu. Marta vidus noteikti nav kalnu pastaigu sezona, tāpēc vietās, kur sniegs vēl nebija paspējis nokust, sniega laukus nācās šķērsot cērtot jaunas pēdas, kas gan stipri palēnināja tempu, un nācās pārplānot maršrutu, lai paspētu pirms tumsas tikt lejā.
Kāpjot augstāk, sniega sega jau mirdzēja visapkārt. Lieti noderēja saulesbrilles. Sniegs vietām pārklāja arī retos takas marķējumus, tāpēc tiklīdz ieraudzījām vajadzīgo kalnu pāreju priekšā, nolēmām to sasniegt pa vektoru. Kompass, protams, mums līdzi nebija.
Kalnu pārejā, kas bija arī augstākais punkts mūsu maršrutā, atradās vasaras kalnu dzelzceļa galastacija ar viesnīcu un restorānu. Šajā laikā gan nekas no tā nestrādāja. Nebija tā, ka tam nebijām gatavi, tāpēc ar slapjā kājām uzklājām uz tukšās terases līdzpaņemto pārtiku, un divvientulībā ieturējām pusdienas ar skatu uz Jungfrau Alpu panorāmu.

Galapunkts

Tālāk sekoja veikls divu stundu gājiens lejup. Kopbraukšanas pakalpojumā BlaBlaCar bijām sarunājuši šoferi, kas no takas gala aizvedīs mūs mājās par simbolisku samaksu. Pēc aptuveniem laika aprēķiniem mazliet kavējām, tāpēc dažbrīd gājiens pārtapa vieglā riksīti. Pasteigšanās atmaksājās, paspējām laikā nonākt satikšanās vietā, un doties atpakaļ uz Cīrihi.
Varena diena!