Apmaiņas programma Cīrihē ir beigusies. Uz pāris nedēļām aizlidoju uz Upsalu. Dzīvoju pie RP, kura tāpat kā es šovasar cer veiksmīgi aizstāvētu tēzes, nokārtotu parādus un pabeigt maģistra studijas.
Pēc pacelšanās virs Cīrihes lidostas neviļus sāku izvērtēt apmaiņas programmas lietderību savā ķīmijas maģistra programmā. Ir tik daudz pozitīvu emociju un veiksmīgas sakritības, ka sākumā grūti iedomāties kādu trūkumu vai zaudējumu 9 mēnešu ilgajā pieredzē. Pirms gada, kad rakstīju pieteikuma vēstuli Šveices mobilitātes programmai, kā galveno motivāciju minēju ģeogrāfisko lokāciju, pasaules klases studijas un tīklošanu. Tāpēc nolēmu padalīties iespaidos tieši no šiem trim aspektiem.
Pazīstu Erasmus studentus, kas tiecas pēc padzīvošanas pie gaiši zilas jūras, konkrētas valodas, siltām ziemām vai dzīvi Eiropas metropolē. Mani Eiropā, šķiet, visvairāk vilina Alpi. Pirms diviem gadiem, kad dzīvoju Bāzelē, solījos Šveicē atgriezties vēlreiz un paceļot vairāk pa apkārtējām pilsētām un kalniem. Esmu drošs, ka baltās virsotnes manī rada zināmu mieru. Piemēram, drūmā rudens semestra vakarā, kad apnika iztirzāt mācību materiālus, izgāju īsā pastaigā un atklāju fantastisku atpūtas vietu, no kuras paveras plašs skats uz Alpu ziemeļu nogāzēm, pilsētas panorāmu un ezeru. Tādās vietās iedomājos, ka nav citas vietas bez dzimtenes un šīs, kur vēl gribētu atrasties.
Lielu lomu apmaiņas programmas galamērķa izvēlē spēlēja arī pasaules universitāšu rangs. Pēc vilšanās Upsalas universitātes organiskās ķīmijas studiju virziena kvalitātē, arvien vairāk salīdzināju Upsalu ar citām Eiropas vadošajām skolām dabas zinātnēs. Iztēlojos konkurējošu studiju vidi, ievērojami efektīvāku mācību procesu, motivētus mācībspēkus un studentu labklājību, kas zināmā mērā arī kvalificē universitātes rangā. Varbūt pārspīlēju, bet Cīrihē pasaules klase bija redzama sākot jau ar universitātes pozīciju pilsētas dzīvē, campusa arhitektūru, modernām mācību telpām, materiālo pārpilnību informācijas tehnoloģijās, piedāvātajām papildus izaugsmes iespējām un brīvā laika pavadīšanas programmu. Grūti bija iedomāties, kā skola vēl vairāk varētu motivēt studentus galvenajam mērķim - zināšanu iegūšanai. Vilinoša bibliotēka un lasītava, aicinošas atpūtas vietas turpat campusā, intriģējošas vieslekcijas, tematiski kultūras pasākumi. Mācīšanās no nogurdinošas un garlaicīgas padarīšanas likās pārvērsta par dzīvesstilu. Es nezinu, vai ar to var sadzīvot ilgtermiņā, bet deviņos mēnešos studijas manā dzīvē sāka ieņemt lielāku lomu kā, piemēram skriešana un orientēšanās. Kaut gan, pateicoties bezmaksas sporta centriem, izdevās tomēr nepazaudēt saikni ar regulārām fiziskajām aktivitātēm. Vairāk pievērsos skriešanai, jo Cīrihē ir ļoti vājas orientēšanās treniņu iespējas. Vien dažas reizes vasaras mēnešos tika organizēti treniņi karte, kamēr Upsalā cauru gadu vismaz 3x nedēļā tiek piedāvāti dažādi orientēšanās uzdevumi ar veselu klubu līdzīgi domājošajiem.
Kamēr studēju Upsalā, neizbēgami iepazinos ar virkni internacionālu studentu un iedvesmojošu akadēmiķu, kuri dod zināmu redzējumu un padomu turpmākai izaugsmei, taču bieži mācību uzdevumos pietrūka spēcīgu intelektuālo resursu. Vai arī vienkārši biju pārāk kautrīgs, lai vienmēr spētu uzrunā mācībspēkus. Tīklošanai ir nepieciešamas minimālas socializēšanās prasmes. Es noteikti neesmu super komunikabls tips. Taču līdz ar pārcelšanos uz Cīrihi nokļuvu sabiedrībā, kur ziemeļu tautām raksturīgo noslēgtību izdevās lauzt, iedomājoties, ka man kā stulbenim tik inteliģentā vidē jau nav ko zaudēt. Vienalga, vai tie ir profesori, pasniedzēji, kursa biedri vai ballīšu paziņas, Cīrihē izveidojās vērtīgs kontaktu loks no dažādām dabas zinātņu un sadzīves jomām, kuri lieti noderēja, piemēram laikā, kad meklēju maģistra darba izstrādes pozīciju. Izvēli un pieteikšanos stipri atviegloja jauno dzirdēta pieredze un ieteikumi par konkrētām zinātniskajām grupām un laboratorijām. Tāpat pašas intervijas kliedēja sākotnējo mulsumu un audzēja pašpārliecību konkrētos ķīmijas zinātniskajos projektos. Piemēram, sakritības vai mērķtiecības dēļ nonācu mikrobioloģijas institūtā, kur pat prātā neienāktu, ka ķīmiķis varētu piedalīties tik iespaidīgos pētījumos. Un ar vārdu "iespaidīgs", es domāju Science cienīgi rezultāti. Galu galā tieši tur pavadīju visu pavasara semestri, kas izvērtās par piedzīvojumiem bagātāko semestri studiju vēsturē.
Nav noslēpums, ka Cīrihe ir viena no dārgākajām Eiropas lielpilsētām. Pirmajos mēnešos pēc ierašanās Šveicē tērēju ap 1100 EUR mēnesī, no kuriem lielākā daļa aiziet dzīvesvietas īrei, tāpēc jāsaka, ka izdevumi vistiešāk atkarīgi no paša dzīvesvietas standartiem. Saņēmu 340 EUR stipendiju, kas reāli nosedza apmēram trešdaļu izdevumu. Pārējo no paša iekrājumiem.
Galvenie izdevumi:
180 EUR pārtika. Tā kā iepirkos tikai zemo cenu veikalos, tad pārtikai tērēju relatīvi maz.
180 EUR dažādiem pakalpojumiem (ēdienreizes ārpus mājas, adreses maiņa, dzērieni bārā u.c.).
100 EUR aiziet transportā. Piemēram, lidojumi uz Rīgu un citiem brīvdienu galamērķiem.
300-700 EUR istabas īre. Lētāk studentu kopmītnēs, dārgāk dalītā dzīvoklī.
Salīdzinot ar citiem studentiem, dzīvoju diezgan bombzīgi. Vistaupīgākajā mēnesī iztērējot mazāk kā 600 EUR, pateicoties lētai istabai kopmītnēs, ēdienreižu plānošanai, pārvietojoties ar velosipēdu, neapmeklējot maksas kultūras pasākumus un neceļojot apkārt. Kamēr ne tik nabadzīgi studenti augstāk minētos izdevumus reizina vismaz ar divi.
Salīdzinājumam Upsalā salīdzinoši brīvi dzīvoju par ~550 EUR/mēnesī.
Pazīstu Erasmus studentus, kas tiecas pēc padzīvošanas pie gaiši zilas jūras, konkrētas valodas, siltām ziemām vai dzīvi Eiropas metropolē. Mani Eiropā, šķiet, visvairāk vilina Alpi. Pirms diviem gadiem, kad dzīvoju Bāzelē, solījos Šveicē atgriezties vēlreiz un paceļot vairāk pa apkārtējām pilsētām un kalniem. Esmu drošs, ka baltās virsotnes manī rada zināmu mieru. Piemēram, drūmā rudens semestra vakarā, kad apnika iztirzāt mācību materiālus, izgāju īsā pastaigā un atklāju fantastisku atpūtas vietu, no kuras paveras plašs skats uz Alpu ziemeļu nogāzēm, pilsētas panorāmu un ezeru. Tādās vietās iedomājos, ka nav citas vietas bez dzimtenes un šīs, kur vēl gribētu atrasties.
Lielu lomu apmaiņas programmas galamērķa izvēlē spēlēja arī pasaules universitāšu rangs. Pēc vilšanās Upsalas universitātes organiskās ķīmijas studiju virziena kvalitātē, arvien vairāk salīdzināju Upsalu ar citām Eiropas vadošajām skolām dabas zinātnēs. Iztēlojos konkurējošu studiju vidi, ievērojami efektīvāku mācību procesu, motivētus mācībspēkus un studentu labklājību, kas zināmā mērā arī kvalificē universitātes rangā. Varbūt pārspīlēju, bet Cīrihē pasaules klase bija redzama sākot jau ar universitātes pozīciju pilsētas dzīvē, campusa arhitektūru, modernām mācību telpām, materiālo pārpilnību informācijas tehnoloģijās, piedāvātajām papildus izaugsmes iespējām un brīvā laika pavadīšanas programmu. Grūti bija iedomāties, kā skola vēl vairāk varētu motivēt studentus galvenajam mērķim - zināšanu iegūšanai. Vilinoša bibliotēka un lasītava, aicinošas atpūtas vietas turpat campusā, intriģējošas vieslekcijas, tematiski kultūras pasākumi. Mācīšanās no nogurdinošas un garlaicīgas padarīšanas likās pārvērsta par dzīvesstilu. Es nezinu, vai ar to var sadzīvot ilgtermiņā, bet deviņos mēnešos studijas manā dzīvē sāka ieņemt lielāku lomu kā, piemēram skriešana un orientēšanās. Kaut gan, pateicoties bezmaksas sporta centriem, izdevās tomēr nepazaudēt saikni ar regulārām fiziskajām aktivitātēm. Vairāk pievērsos skriešanai, jo Cīrihē ir ļoti vājas orientēšanās treniņu iespējas. Vien dažas reizes vasaras mēnešos tika organizēti treniņi karte, kamēr Upsalā cauru gadu vismaz 3x nedēļā tiek piedāvāti dažādi orientēšanās uzdevumi ar veselu klubu līdzīgi domājošajiem.
Kamēr studēju Upsalā, neizbēgami iepazinos ar virkni internacionālu studentu un iedvesmojošu akadēmiķu, kuri dod zināmu redzējumu un padomu turpmākai izaugsmei, taču bieži mācību uzdevumos pietrūka spēcīgu intelektuālo resursu. Vai arī vienkārši biju pārāk kautrīgs, lai vienmēr spētu uzrunā mācībspēkus. Tīklošanai ir nepieciešamas minimālas socializēšanās prasmes. Es noteikti neesmu super komunikabls tips. Taču līdz ar pārcelšanos uz Cīrihi nokļuvu sabiedrībā, kur ziemeļu tautām raksturīgo noslēgtību izdevās lauzt, iedomājoties, ka man kā stulbenim tik inteliģentā vidē jau nav ko zaudēt. Vienalga, vai tie ir profesori, pasniedzēji, kursa biedri vai ballīšu paziņas, Cīrihē izveidojās vērtīgs kontaktu loks no dažādām dabas zinātņu un sadzīves jomām, kuri lieti noderēja, piemēram laikā, kad meklēju maģistra darba izstrādes pozīciju. Izvēli un pieteikšanos stipri atviegloja jauno dzirdēta pieredze un ieteikumi par konkrētām zinātniskajām grupām un laboratorijām. Tāpat pašas intervijas kliedēja sākotnējo mulsumu un audzēja pašpārliecību konkrētos ķīmijas zinātniskajos projektos. Piemēram, sakritības vai mērķtiecības dēļ nonācu mikrobioloģijas institūtā, kur pat prātā neienāktu, ka ķīmiķis varētu piedalīties tik iespaidīgos pētījumos. Un ar vārdu "iespaidīgs", es domāju Science cienīgi rezultāti. Galu galā tieši tur pavadīju visu pavasara semestri, kas izvērtās par piedzīvojumiem bagātāko semestri studiju vēsturē.
Nav noslēpums, ka Cīrihe ir viena no dārgākajām Eiropas lielpilsētām. Pirmajos mēnešos pēc ierašanās Šveicē tērēju ap 1100 EUR mēnesī, no kuriem lielākā daļa aiziet dzīvesvietas īrei, tāpēc jāsaka, ka izdevumi vistiešāk atkarīgi no paša dzīvesvietas standartiem. Saņēmu 340 EUR stipendiju, kas reāli nosedza apmēram trešdaļu izdevumu. Pārējo no paša iekrājumiem.
Galvenie izdevumi:
180 EUR pārtika. Tā kā iepirkos tikai zemo cenu veikalos, tad pārtikai tērēju relatīvi maz.
180 EUR dažādiem pakalpojumiem (ēdienreizes ārpus mājas, adreses maiņa, dzērieni bārā u.c.).
100 EUR aiziet transportā. Piemēram, lidojumi uz Rīgu un citiem brīvdienu galamērķiem.
300-700 EUR istabas īre. Lētāk studentu kopmītnēs, dārgāk dalītā dzīvoklī.
Salīdzinot ar citiem studentiem, dzīvoju diezgan bombzīgi. Vistaupīgākajā mēnesī iztērējot mazāk kā 600 EUR, pateicoties lētai istabai kopmītnēs, ēdienreižu plānošanai, pārvietojoties ar velosipēdu, neapmeklējot maksas kultūras pasākumus un neceļojot apkārt. Kamēr ne tik nabadzīgi studenti augstāk minētos izdevumus reizina vismaz ar divi.
Salīdzinājumam Upsalā salīdzinoši brīvi dzīvoju par ~550 EUR/mēnesī.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!