Retais svētdienas vakara atskats uz pēdējā laika spilgtākajiem notikumiem un atziņām.
Decembra vidū, kā allaž, rindā aizrit lielākas vai mazākas Ziemassvētku ballītes. Piemēram, šonedēļ paspēju apmeklēt jau divus svētku pasākumus - sava darba kolektīva rīkoto Hanuka un ikmēneša biologu laimīgo stundu, kas pretēji mēneša tendencēm tika aizvadīta saulainā Austrālijas tēmā.
Par mūsu interpretāciju Ebreju svētkiem jāsaka, jautrākā daļā bija mežonīga dāvanu zagšanas spēle, kuras sākumā katrs viesis sarūpē 3 paša izvēlētus un estētiski iesaiņotus krāmus, un pēc tam ar metamā kauliņa palīdzību un pāris noteikumiem mēģina piesavināt citu dalībnieku paciņas. Rezultātā nedabū nevienu vai kaudzi dāvanas. Tikpat amizanta bija arī dāvanu atvēršana. Tipiski papīrā ietītie pārsteigumi bija saldumi pēc derīguma termiņa, izlasītas grāmatas, konferenču makulatūra, pusizdzerts alkohols, lelles un tādā garā. Skaitot arī pēc-ballīti, kas šaurākā lokā beidzās vēl pēc pusnakts, spriedu, ka šādi pasākumi patiesi saliedē kolektīvu, un uz brīdi ļauj aizmirst, ka neesi dzimtenē.
Cīrihē dažās dienās uzkrita negaidīti daudz sniega. Tik daudz, ka garākā skriešanas treniņā sāka likties, ka atkal esmu Zviedrijā. Vējā daļēji sasalusi seja, virs potītēm krājas sniegs, rokās dubulti cimdi un mežs sastindzis klusumā. Patīk vēsums. Žēl tikai, pēc dažām dienām baltums izšķīdīs.
Pēdējos pāris gadus, tuvojoties Ziemassvētkiem, paklausos Kalniņa komponēto Apvij Rokas.
Bet vispār esmu apmulsis. Neizdodas ne saskatīt, ne rast mērķus dzīvē. Ir pagājuši 4 mēneši kopš regulāri saņemu algu. Sākumā šķita, ka tas stimulēs zināmu skaidrību, bet patiesībā arvien mazāk saprotu, ko vēlos tagad.
Decembra vidū, kā allaž, rindā aizrit lielākas vai mazākas Ziemassvētku ballītes. Piemēram, šonedēļ paspēju apmeklēt jau divus svētku pasākumus - sava darba kolektīva rīkoto Hanuka un ikmēneša biologu laimīgo stundu, kas pretēji mēneša tendencēm tika aizvadīta saulainā Austrālijas tēmā.
Par mūsu interpretāciju Ebreju svētkiem jāsaka, jautrākā daļā bija mežonīga dāvanu zagšanas spēle, kuras sākumā katrs viesis sarūpē 3 paša izvēlētus un estētiski iesaiņotus krāmus, un pēc tam ar metamā kauliņa palīdzību un pāris noteikumiem mēģina piesavināt citu dalībnieku paciņas. Rezultātā nedabū nevienu vai kaudzi dāvanas. Tikpat amizanta bija arī dāvanu atvēršana. Tipiski papīrā ietītie pārsteigumi bija saldumi pēc derīguma termiņa, izlasītas grāmatas, konferenču makulatūra, pusizdzerts alkohols, lelles un tādā garā. Skaitot arī pēc-ballīti, kas šaurākā lokā beidzās vēl pēc pusnakts, spriedu, ka šādi pasākumi patiesi saliedē kolektīvu, un uz brīdi ļauj aizmirst, ka neesi dzimtenē.
 |
| Pa ceļam uz institūtu |
 |
| Atgādināja ikdienišķu skatu Upsalā |
Pēdējos pāris gadus, tuvojoties Ziemassvētkiem, paklausos Kalniņa komponēto Apvij Rokas.
Bet vispār esmu apmulsis. Neizdodas ne saskatīt, ne rast mērķus dzīvē. Ir pagājuši 4 mēneši kopš regulāri saņemu algu. Sākumā šķita, ka tas stimulēs zināmu skaidrību, bet patiesībā arvien mazāk saprotu, ko vēlos tagad.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!