 |
| Skats no Furka pārejas |
Kamēr sniegs vēl nav aizputinājis kalnu takas, nedēļas nogales cenšos pavadīt garākās un īsākās pastaigās Alpos. Tur izdodas aizmirst par ikdienas problēmām un sajust patīkamu mieru sev apkārt. Jau no tā vien, ka nekur nav jāsteidzas, sanāk novērtēt laiku un vietu, kur atrodos. Tāpat esmu diezgan drošs, ka tādā vieglā pastaigā smadzenēs aktivizējas neironu tīkli, kas veicina radošu domāšanu, kura tik ļoti pietrūkst saspringtā darba nedēļā, un rodas labākās idejas un atklāsmes, ar kurām pēc tam vieglāk strādāt un dzīvot.
Piemēram, kad uz dažām dienām Šveicē viesojās mani vecāki, pirmoreiz sanāca pavizināties pa kalnu serpentīniem un augstām pārejām ar automašīnu. Izmetām arī nelielu loku līdz netālu esošai virsotnei, kas beigās izrādījās mans augstākais kāpiens šosezon. No augšas varēja izteikti redzēt klimata pārmaiņas savām acīm, novērtējot augstkalnē sarūkušos ledājus.
Latvijas parlamenta vēlēšanas izvērtās par necerēti labu saliedēšanās pasākumu ar tautiešiem Cīrihē. Prieks pāris jaunām sejām kompānijā, kura, šķiet, . Pēc iecirkņa apmeklējuma rīta agrumā ar dažiem vienaudžiem nesteidzīgi izmetām loku gar pāris labas kafijas kioskiem, Bernes saldējuma stendu un dienas siltākajā brīdī piestājām pasauļoties uz manas mīļākās vasaras terases pilsētā. Abstrakti apspriedām politisko fonu dzimtenē un katra paša vīziju par plaukstošu demokrātiju.
 |
| Oktobra rīts virs Cīrihes |
Piemēram, kad uz dažām dienām Šveicē viesojās mani vecāki, pirmoreiz sanāca pavizināties pa kalnu serpentīniem un augstām pārejām ar automašīnu. Izmetām arī nelielu loku līdz netālu esošai virsotnei, kas beigās izrādījās mans augstākais kāpiens šosezon. No augšas varēja izteikti redzēt klimata pārmaiņas savām acīm, novērtējot augstkalnē sarūkušos ledājus.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!