Japānu pametu vēlā vakarā ar nakts reisu uz Fidži salām Klusajā okeānā. Pēc garām pastaigām pa Tokiju todien nebija problēmu vismaz uz pāris stundām lidmašīnā arī iemigt, ko nevarētu teikt par blakus sēdošo tēvu, kuram bez neapmierināmiem bērniem blakus vēl arī pārstāja darboties video ekrāns filmas Neiespējamā Misija laikā. Līdzjūtīgi piedāvāju mainīties vietām, taču ģimenes atvaļinājums šķita jau norakstīts. Neviļus iztēlojos sevi šajā situācijā, bet ne par to stāsts.
No rīta nolaidos Nadi, mazā lidostā salas ziemeļos. Izkāpjot no lidmašīnās salona, pirmais, ko sajutu, bija spiedīgi karstais klimats, it kā kāds pūstu fēnu sejā. Tobrīd temperatūra bija virs +30 grādiem, un jau ceļā uz termināli steidzos tikt vaļā no biezajām drēbēm pēc Japānas ziemas. Tad taisnā ceļā ar taksometru devos uz noskatīto apmešanās vietu okeāna krastā. Radās iespaids, ka tūristu apkalpošana ir ienesīgākais bizness uz salas.
Bet lielākais pārsteigums, kad šoferis nekautrējās uzjautāt, vai man ir draudzene. Kad atbildēju, nē, uzreiz saņēmu pamācošus norādījumus, kur un kādā veidā iepriecināt sevi ar sieviešu kompāniju. Vienīgais, par ko tobrīd varēju padomāt, vai tiešām izskatos sasniedzis šo vecumu un tik izmisis, ka vienīgais, kas spētu iepriecināt pludmales atvaļinājumā, ir vieglas uzvedības meiteņu kompānija. Es nezināju, ko teikt.
Neskatoties uz pārpratumu taksometrā, tiklīdz tiku vaļā no mugursomas, steidzos pludmales virzienā. Piekrastē šūpojās dažas laivas, pūta patīkams jūras vējiņš, zilās debesis atspīdēja siltajā līcī. Iebridu līdz ceļiem ūdenī, apgriezos un laimīgs blenzu uz kokosriekstu pilnajām palmām un smilšaino pludmali. Atcerējos, ka ir decembra beigas. Kā?
Pagāju nepilnu kilometru gar krastu, piedega seja un pleci. Nostāk pie palmām ieraudzīju mētājamies zemē kokosriekstu, aizvilku līdzi uz istabu, noglabāju mugursomā. Nebija ne jausmas, ko ar to iesākt, bet likās riktīgi vērtīgs atradums.
Atlikušo pēcpusdienu pavadīju šūpuļkrēslā pie baseina ar cukurotiem dzērieniem, fotografēju palmu zarus virs galvas. Tuvojās Ziemassvētku vakars. Ap saulrieta laiku vienkāršs kūrorta restorāns sāka pildīties ar internacionālu publiku, starp ceļotāju sarunām varēja dzirdēt ģitāru un perkusijas. Kad iestājās tumsa, pludmalē ar laivu tika atvesti žagari un uzslieti konusa formā. Ziemassvētku vakarā šogad sviestmaize, bet eglītes vietā ugunskurs. Ap pusnakti gaiss kļuva ciešamāks, ar ceturto reizi dušā pirms gulētiešanas pietika, lai varētu aizmigt pie cauriem logiem un trīs ventilatoriem.
Diezgan grandiozi.
AtbildētDzēst