Slēpošana Šveicē un izmaksas

Tā kā jau ceturto nedēļas nogali pēc kārtas brīvdienu rītā pilnā slēpošanas ekipējumā ar vilcienu dodos Alpu virzienā, šajā rakstā vēlos rezumēt savu pieredzi Šveices slēpošanas kūrortos līdz šim.

Brokastoju īsi pēc septiņiem no rīta, ārā vēl tumšs, termosā uzleju tēju līdzņemšanai. Zem sniega drēbēm apakšā pavelku muguras un astes aizsargus, kabatās sastumju mīļākos pilngraudu cepumus un riekstus. Savācu no pagraba sniega dēli, uzlieku uz muguras un lielajos zābakos sāku maršēt cauri savam rajonam dzelzceļa stacijas virzienā, pa ceļam no šķērsielām pievienojas arī citi ar ķiverēm galvās. Centrālajā stacijā jau dzirdama pamatīga rosība, ne mazāka kā darbadienu rītos. Uz perona burzmā satiekos ar brauciena kompāniju. Brīvas sēdvietas vagonā neredz, vilciens ir pārpildīts, atliek vien piesēst uz trepītēm, kaktos kaudzē samests ziemas aktivitāšu inventārs.

Rīts augšā pie pacēlāja

Ceļā pa logu vērojam kā no tumšā Alpu silueta aust saule, pārrunājam dienas plānu. Mazāk kā divās stundās pēc dzīvokļa pamešanas Cīrīhē, esmu nonācis kalna augšā. Kamēr pie kājām āķēju sniega dēli, nevar neievērot skaisti izgaismoto panorāmu apkārt. Tā kā paspējām uz pirmajiem pacēlājiem, apkārt vien daži cilvēki. Sajūta uz svaigas un tukšas trases ir vienkārši dievīga, un jāatzīst, tieši šo pirmo nobraucienu dēļ ir vērts tik agri celties. Uz līdzenajām nogāzēm viegli attīstīt lielu ātrumu un var brīvi izvēlēties trajektoriju visā trases platumā, kas, savukārt, praktiski vairs nav iespējams nepilnu stundu vēlāk, kad arēnā ierodas kritiskā ļaužu masa. Tad parasti meklēju maršrutus ārpus trasēm, it sevišķi, ja reģionā uzkritis svaigs sniegs. Dienas vidū pēc nepārtrauktas vizināšanās mūsu kompānijā iezogas izsalkums, un no pacēlāja tiek noskatīta mājiņa ar glītu terasi, kur ieturēt pusdienas, un mazliet arī iedegt saulē. Pēc tam pēcpusdienā braukāšana ir stipri relaksēta, un vairāk ākstāmies nekā slēpojam.
Dienas beigās noguruši dodamies atpakaļ uz Cīrihi vai netālo namiņu gatavot vakariņas.

Institūta komanda pēc pusdienām

Namiņa balkons Lenzerhaidē

Cik maksā slēpot Šveicē?

Janvāra vidū uz četrām naktīm ar kolēģiem (12 cilvēku kompānija) noīrējām māju Lenzerhaide kūrortā. Tā kā rezervējām jau vasarā, tad maksāju 25 EUR par nakti, kas ir neticami lēti, salīdzinot ar vidējo valstī.

Pacēlāja biļeti pērkot iepriekš internetā, var ietaupīt līdz 45%. Par divu dienu biļeti ceturtdienai un piektdienai maksāju 78 EUR.

Kad brīvdienās dodamies slēpot uz vienu dienu, parasti pacēlāja un sabiedriskā transporta biļetes pērkam kopā, tādā veidā ietaupot 20-30%. Šis piedāvājums maksā no 50 līdz 110 EUR atkarībā no kūrorta izmēra. 

Pusdienas restorānā uz kalna sanāk pat mazliet lētāk kā Cīrihē. Gulašs 9, kartupeļu salmiņi 6, pankūkas ar saldējumu 8, latte 5 EUR.