EL piezīmes

''Vai esat kādreiz aizdomājušies kāpēc nēģeri olimpiādē ātri skrien, bet baltie uzvar šaušanā?'' Diāna. Nepastāvīgi laikapstākļi jauc prātu manai imūnsistēmai, un diezgan regulāri nākas piestaigāt pie tējkannas. Bet tas atmaksājas, jo rudens klepu palaidu garām veiksmīgi. Brīvdienās jāmauc padsmit kilometri pa purvu. Itkā gatavojos, bet pēdējās dienās sapratu, ka arvien vairāk prātā nāk posms, kad oficiāli būs jāaizmirst par karti un intervāliem. Jau tagad plānoju, kas būtu jāpaspēj tajos pāris mēnešos.

Tākā laiks šovakar bija daudz, netīšām iegremdējos atmiņās par tuvo pagātni. Par to kā viss ir pagriezies, un kā par visu domāju tad un tagad. Viss kļūst vēl aizraujošāks, ja to pieraksta. Bet ne par to ir stāsts. Nedēļas nogale. Brīvdienās piestrādāju tepat mājās un nopelnīju vairākus latus, un tas ir sākuma kapitāls manā krājkasē. Piektdien secināju, ka es neko nekrāju, bet tagad man ir uz ko tiekties. Vēl es pabiju Maltuves purvā, kur 197 komandas piedalījās Tautas rogainingā. Es tā arī nepieteicu savu komandu. Iespējams, tāpēc, ka dalības maksai līdzekļu man nebija. Tā vietā dabūju izgulēties svētdienas rītā un ierasties tieši 2,5h pirms finiša. Karti man iedeva par brīvu, un treniņa apstākļi bija ideāli. Skrienamlaiks sanāca mazliet par garu, bet jutos ļoti gandarīts. Ko gan nevarētu teikt par 5dienas vakaru. Šovasar laikam nav lemts redzēt Instrumentus. Kaut gan 23:00 biju gatavs doties uz arēnu, bet nemācēju atrast kādu draugu.

Kamēr grupas līderi skrēja Zviedrijā, es piedalījos vienās no pēdējām Latvijas kausa sacensībās. Fiziski viss bija labi. Braucu uz Raiskumu ar pārliecību uzvarēt, jo tikai tas var palīdzēt man grupas rangā. Patīkama atmosfēra valdīja arēnā. DJ viennozīmīgi pārspēja visus citus šajā vasarā redzētos. To apliecināja arī fakts, ka katrs mežā dungoja kko no viņa ''priekšstarta superseta''. Jau uz 1. kp horizontāles izskatījās pārāk neizteiksmīgas, un ar to jau sākās. 2. kp - līdzīgi nevaru iztēloties reljefa formas, un paskrienu garām kp. Kopā jau 2 minūtes nočakarētas. Tas liek palielināt ātrumu, un jau pēc pāris kp esmu noķēris Egīlu un Šaci. Jūtu, ka viņi šodien nespiež uz ātrumu, tāpēc dodu prom, bet atduros pret kļūdu. Atkal jāsāk viss no sākuma. Paspēju noķert un mazliet atrauties, kad atkal uztaisu kļūdu, kas šoreiz maksāja vairāk kā minūti, un tikai veiksmīgi izvēlēts variants garajā etapā ļauj noķert abus. Bet arī varianti šodien mani pievila. Tā vietā, lai skaisti ...

Ziniet, tik ilgi veicies man nebija sen. Liekas, ka vairāk kā mēnesi mans garastāvoklis ir augstu mākoņos. Esmu izvairījies no neskaitāmām problēmām, un caur adatas aci izlīdis no neveiksmēm. Plus vēl tas, ka jūtos pārlieku brīvs. Nav kur aizķerties. Pienākumu ir tik maz, ka ar sajūsmu ķeros pie matemātikas mājasdarba. Man liekas, ka tas ko nozīmē. Tur kaut kam ir jābūt. Pirmās atzīmes ir izcilas, un tā tas ir vienmēr. Semestri vajag iesākt uz viļņa, lai Ziemassvētkos nebūtu tik dziļi jāslīkst. Tās bija šīsdienas priecīgās ziņas. Pēcpusdienā pilēja, tāpēc, lai skrietu smagāko treniņu šonedēļ, es noslinkoju. Tā vietā izklaidēju draugus. Staigājot pa pilsētu visur gribas meklēt skaitli. Pirmo reiz ar to iepazinos Coldplay blogā. Arvien vairāk lasot par to, tas iesēdās prātā, un meklēju jaunas likumsakarības tam. L man ļoti izpalīdzēja ar laika aizpildīšanu. Vispār viņa tajā ir pro. Trešdienas vakaros piestaigāšu uz Bioloģijas fakultāti. Paldies, L. Nu jā, visi Imantas meži ir pretīgi. Šo...

Tā nu ir pienācis brīdis, kad ir jāiztēlojas nākotne. Ilgi centos ignorēt tos jautājumus: ''Par ko tu kļūsi, kur mācīsies tālāk, ko darīsi pēc ĀVĢ?'' Bet tagad ir jāsāk izkristalizēt virziens kurā došos. Sāku sadalīt prioritātes starp mācību priekšmetiem. Nelēmu laiku mācībām pieckāršot, un izmantot to maksimāli lietderīgi. Tagad plānoju kārtot 5 ex, kuru starpā būs Bio un Ķīmija. Liekas, ka šiem eksāmeniem nav dziļas vērtības, ja to rezultāti nav augsti, tāpēc ir jāstrādā papildus. Manuprāt ,lielisks risinājums ir kursi, un par tiem šodien tiku izglītots ļoti sīki. Viss izklausījās vienkārši, bet laiks. Tas vienmēr rada problēmas tur, kur to nav. Braucot mājās un skrienot, to vien plānoju, kā nākamos 8 mēnešus. Sākumā nonācu pie izvēles: Bio,Ķīm vai JWOC. Nemācēju atteikties, tāpēc sīki uzzīmēju nedēļas ideālo modeli vēlreiz. Pārplānoju ierasto dienas kārtību, atzīmēju prioritātes, pārsktīju laikus, izvērtēju iespējas, un beigās sanāca, ka man ir ļoti daudz brīvs laiks...

Ir tāda laba sajūta, kad piektdienas pēcpusdienā izskrien ārā no skolas ar tukšām rokām un vēju matos. Nedēļas nogale sākās kinoteātrī, kur miljons* draugu saskrējās īstajā vietā un laikā. Mans mērķis bija redzēt Taking Woodstoc, tāpēc garās sarunās par pārsteigumiem neiedziļinājos, bet ar puišiem devos tālāk. Pati filma gan nebija tas, ko es gaidīju, jo pietrūka mūzikas, bet hipijus parādīja no visām pusēm. Tad aizlidoju uz Jūrmalu, un, kad iegāju iekšā mājā, acīs iecirtās dūmu mākonis. ~20 mazgadīgas meitenes skraida pa pagalmu peldkostīmos (hot hot hot) un stipri pārspīlē ar grādīgiem dzērieniem. Kaut kāds stulbums.* Aizeju gulēt diezgan vēlu, jo to ķērkšanu tak nevar izturēt. Nākamajā rītā spiedu uz Cēsīm. Tur notika Džungļu Rudens 2009. Pēdējos gados šīs sacensības savu līmeni tur ļoti augstu. Šoreiz ar bija saulains. Par distanci, cerams, uzrakstīšu vēlāk. Viss labi līdz uzzinu, ka Robim šodien liela diena, bet man par to pasaka parkinga kasieris. Forši? Visu palaidu garām! Lai ...