Visa vidusskola ir viena liela brīvdiena. Nopietni, ja nemācās fiziku. Pirms vairākiem mēnešiem, pēcpusdienā sēžot blakus Ievai, man jau likās, ka kaut ko es triju gadu laikā palaidu garām, un cerēju, ka sveikā bez tā varēšu izsprukt. Šodien cienījams docents man pierādīja pretējo. Arī vecākā Gelbja teiktais par 1. kursa elli neizklausījās iepriecinošs. Ar to es gribēju pateikt, ka kopš sākušās studija, daudzkārt lielāku daļu laika aizņem mācībām nekā biju pieradis. Un pats sliktākais, ka es vēl neesmu iemācījies no tā arī atslēgties, kad vajag. Bet ja par izklaidēm, tad pagājušajā nedēļas nogalē bez nekādiem sirdsapziņas pārmetumiem parakstījos uz divām ballītēm. Kad tad, ja ne tagad! Pirmā, piektdienas vakarā iesākās ar sālsmaizi pie Lauras N un beidzās pie Arēnas, kur straumēm studentu plūda iekšā un, kas pats svarīgākais, ārā ar dzēlīgām atsauksmēm par pasākumu, kas kļuva par iemeslu tomēr neapostīt arēnu no iekšpuse. Nākamajā dienā Ance aicināja draugus uz pilngadības atzīm...