Kāpa

Jūlija 3., 4., 5., , iespējams, bija vispārpildītākie ar izvēles iespējām kur un kā to pavadīt. Vel vēlā pavasarī ar meitenēm sapņojām, ka šajos datumos varētu atdot sevi lielajam Opener festivālam, kuram šogad hedlaineru vārdi lika mums pat aizrīties pie pusdienu galda. Bet šis mani piespieda plaikt mājās. Arī diezgan paradzemi es nebiju netuvu tiks stiprs, lai aizbrauktu līdzi JT uz Serbiju, kur šajās dienās notiek EYOC. Jā, un arī FFests tika palaists pa burbuli. Tādnū kamēr citi cīnās ar kosmiskiem kāpumiem Serbijā, es piedalījos Latvijas saulainākajās sacensībās, Kāpa 2009.

Uz Usmas ezera apkārtni braucu bez jebkāda stresa un mērķa. Braucu, lai pavadītu laiku ar draugiem un neiztīrītu kabatas.

Bezvējš un pamatīgs karstums iecirtās acīs, kad ieradāmies centrā. Pirmās divas dienas bija tipiskā Latvijas zaļo mežu apvidū. Purvi, nātres, sagāzti koki un zaļie. Pirmās dienas rezultāts man izšķīrās pašā sākumā, jo, kā kāds ōpis dušās teica: ''Jau uz pirmo punktu šodien varēja dabūt iekšās''. Es dabūju tā kārtīgi. 6 minūtes palika haotiskā kustībā pa punkta rajonu.

Distancē nepārtraukti spieda uz smadzenēm karstums. Tik ļoti, ka es pamanījos neaizskriet līdz dzirdināmajām punktam, un to arī uzskatu par šisdienas lielāko kļūdu, jo tas man maksāja daudz. Tempa amplitūda svārstijās no lēna līdz ļoti lēnam. Un tas jau, protams, neliedza man kļūdīties vēl kadas pāris reizītes.

Vispār es orientējos ļoti rupji, jo nu nebija nekādas motivācijas piespiesties. KARTE

1:10:07 (+12:43), 7,4km, 10ais

Dienas turpinājumā bija futbols, LAT pret LTU. Latvija uzvarēja un es ieplēsu apavus (vienīgos). Jāsaka, ka vieta, kur tika izmitināti 1,6k dalībnkieki, bija skaista. Lejastiezumi pie Usmas ezera ir kempings, kurš tika piepildīts ar simtiem telšu un orientieristu sabiedrību.

Otrajā dienā uz startu devos ar apskočotu botu, jo citas izejas nebija. Jau pēc pirmajiem diviem km, protams, skočš atdalijās un zole sāka savu neatlaidīgo ceļu man līdzi, lidinoties apkārt pēdai. Nācās vienu kāju celt augstāk un iemācīties jaunu tehniku, lai noturētu zoli vietā. Kļūdās atstāju apmēram 2 minūtes, bet tas galīgi neinteresēja. Pārsimts metrus pirms finiša zole tomēr padevās un noplīsa. Laimīgs aizskrēju tālāk, bet necik tālu, jo palika reāli žēl viņas. Tik daudz viņa bija izturējusi. Es atgriezos, lai savu trumpi ainestu uz finišu. Godam! KARTE

55:11 (+6:46), 7,5 km, 7ais.

Pēc pāris stundām apavi, kuri izturēja 10 mēnešus dienu dienā skriešanu caur 3 gadalaikiem, tika apglabāti pilnā komplektācijā.

Dienas turpinājumā bija paredzēts sprints pa Talsiem, kuru galīgi negribējās skriet, jo kājās peldēja želeja, un pie liekas kustības muskuļi lika par sevi manīt ar raksturīgajām sāpēm. Vēl 20 minūtes pirms starta apspriedu tādu lietu kā DNS, bet nomainoties laikapstākļiem sapratu, ka noskriet jau varēšu. Distanci sāku ātri, un pārskatot karti uzreiz ievēroju, ka šis būs kas interesants. Pirmie pieci kp nebija parastie ''ievēlies ielu un mauc'', tāpēc man iepatikās un sāku paātrināt tempu. Etapu varianti krita acīs uzreiz un nepieļāvu nevienu kļūdu. Praktiski nezaudēju nevienu lieku sekundi. Ātrums, tehnika un koncentrēšanās - IDEĀLI! Kaut tā man būtu bijis atlasēs. Kaut arī Talsos skrēju jau 3. reizi, sajūtas bija kā pirmajā. KARTE

6:04 min/km, 2,5 km, 1. vieta.

Vakarā peldējāmies saulrietā, precīzi. Paklausījāmies fōnā Fominu. Ar skatu ugunskurā sagaidījām nākamo dienu.

Pēdējās dienas rīts iesākās agri, jo man bija piektā minūte pusdesmitos no rīta. Nekad laikam nebija sanācis distanci sākt tik agri, ja neskaita 24h sac. Rīts pagāja tādā kā autopilotā. Vienīgais Arvis pārsteidza ar brokastu pārslām pāris minūtes pirms iziešanas. Tad es pamodos. Šoreiz bija mērķis - Noskriet visus 8 km. Tākā gāju pirmais no grupas tad man tika uzticēts pirmajam lauzties tām visām drazām cauri. Kļūdījos visīsākājā etapā par 200%. Bet mērķi izpildīju. Tikai pie pirmspēdējā kp, kur lauzos cauri avenājiem, kas tur bija saauguši īpaši ražīgi, mani panāca divi puiši. Beigās pat parādījās kkāda extra enerģija, un tad nu gāja vaļā īstā cīņa. Finiša taisnē ieskrējām kopā, pirms pēdējā līkuma es biju pa vidu,pēdējos 15 metros ieslēdzu reaktīvo, un atzīmējos pirmais finišā. Pozitīvs noslēgums. Sen tā nebiju spiedis uz finišu. Bet nu Zv beigās salika 2 sekundes tam visam pa virsu. KARTE

1:08:16 (+3:59), 8,2 km, 8. vieta

6. vieta kopvērtējumā.

Tagad ņemu kādu pauzi, lai noapaļotos par nākotnes plāniem.

Šovakar vairākkārt klausos Study War no Moby jaunākā albūma.