Nakts stafetes un SELL spēles

Aizvadīju vēl vienu orientēšanās sacensībām pilnu nedēļas nogali.

Priekuļos

Piektdienas naktī ar JT grasījāmies aizstāvēt čempionu titulu Meridiāna nakts stafetēs. Šogad pieturējāmies pie tīrasiņu kluba komandas ar Anniju izšķirošajā otrajā etapā, bet startu izcelt mēģināja Jānis pirmajā etapā. JT uzvarēja etapu, finišējot kopā ar sīvākajiem konkurentiem, Noname komandu. Annija distanci veica labi, taču atkāpās uz 3. vietu, zaudējot vecākām meitenēm, tāpēc es etapā devos vientulībā vairāku minūšu intervālā no priekšā un aizmugurē skrienošajiem. Ja pirmajos kilometros vēl kaut cik spirinājos, lai pieķertu līderus, tad pēc otrā skatītāju kp vairāk sāku domāt, kā neizdarīt neko stulbu, lai saglabātu godpilno trešo vietu. Taču tas, acīmredzot, nebija labākais variants, jo pieļāvu palielu kļūdu. Uzreiz mazliet satraucos, jo likās, ka esmu zaudējis miljons minūtes, taču pie pēdējā skatītāju kp jau viss praktiski bija izšķirts, dzirdot komentārus par līderu finišu. Kopā ar komandas biedriem finišējām tajā pašā trešajā vietā, par ko saņēmām, manuprāt, līdz šim lielāko balvu klāstu.

Biķerniekos

Viens no sezonas gaidītākajiem notikumiem bija SELL spēles, kur tāpat, kā pirms divām nedēļām universiādē, pārstāvēju RTU. Individuālā vidējā distance sestdien un stafete šorīt norisinājās tepat Biķerniekos. Pirmajā dienā kājas bija smagas un miega trūkums pēc nakts stafetes arī lika par sevi manīt. Salīdzinot ar citiem studentiem, jaunajā Biķernieku kartē jeb, kā KB to nosauca, shēmā kļūdījos relatīvi maz, taču ātrums bija stipri par lēnu, lai cīnītos par medaļām. Paliku 8. vietā pusotru minūti aiz bronzas, kas beigās nemaz nebija tik tālu. Skumji, ka vienu vietu par sekundēm zaudēju arī finišā.
Tā kā komandas līderis AJ izlēma par labu veselībai stafetē neskriet, tad tiku pie universitātes pirmās komandas otrā etapa gaidāmajā stafetē.
Īsi pirms stafetes starta sajūtas kājās nebija baigi uzlabojušās, un neliels pesimism par sniegumu pavadīja līdz pat pirmajai etapu maiņai, kad KB pēc lidojoša etapa bija nodrošinājis man pāris minūšu handikapu pār tuvākajiem sekotājiem. Sāku ļoti uzmanīgi, brīžiem pat apstājoties, lai izprastu kartogrāfa interpretāciju. Pēc pāris tīriem etapiem sāku palielināt tempu, par ko biju mazliet pārsteigts, un vairāk ticēt, ka nemaz tik lēns neesmu. Līdz skatītāju punktam kļūdās nebiju atstājis vairāk par 3', kas šajā kartē bija piedodami, un atdevis sekotājiem nevienu minūti. Pēdējos kp gan mazliet noplīsu un vairāk skatījos kartē, lai neizdarītu neko muļķīgu un ļautu AK pēdējā etapā bez liekām intrigām atnest mums uzvaru.

RTU komanda