Mēneša otrā nedēļa bija diezgan saspiesta laikā. Pēkšņi radās vēlme pāris sesijas eksāmenos iegūt maksimāli augstu vērtējumu, lai pretendētu uz stipendiju arī nākamajā semestrī. Starp neskaitāmām stundām grāmatās vēl pildīju savu mēneša apņemšanos, treniņu apjomu janvārī palielināt gandrīz par 10%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Treniņi patiesībā bija lieliski domu sakopošanas starpbrīži. Nekam citam tad arī īsti laiks neatlika. Nedēļas finālā piektdien, 17. janvāris būs datums, kuru atcerēšos vēl ilgi, sarunāju telefoninterviju par prakses vietu, par kuru minēju jau pirms diviem mēnešiem, Syngenta kompānijas ķīmijas centrā Bāzelē. Viss būtu labi, ja vien intervija laikā nepārklātos ar vissvarīgāko un apjomīgāko eksāmenu semestrī. Protams, es upurēju 4h eksāmenu, nododot to pēc pusotras stundas, lai paspētu atrast klusāku vietu 45' telefonintervijai.
Organiskās sintēzes metožu eksāmenā savācu 77%, kas tagad liekās garlaicīgi viduvēji, taču tas, manuprāt, ir visobjektīvākais kursa apguves novērtējums studijās līdz šim, jo ierobežotais laiks spieda domāt pēc iespējas racionālāk un rakstīt tikai to, par ko biju pilnīgi pārliecināts, neviena lieka vārda. Taču teorija ir tīrais sīkums, salīdzinot ar sajūtām, kas mijās manā pirmajā īstajā darba intervijā.
II daļa par interviju, airBaltic un Minhenes hosteli sekos mazliet vēlāk, varbūt šovakar. Tagad jāsteidzas uz simpoziju.
Organiskās sintēzes metožu eksāmenā savācu 77%, kas tagad liekās garlaicīgi viduvēji, taču tas, manuprāt, ir visobjektīvākais kursa apguves novērtējums studijās līdz šim, jo ierobežotais laiks spieda domāt pēc iespējas racionālāk un rakstīt tikai to, par ko biju pilnīgi pārliecināts, neviena lieka vārda. Taču teorija ir tīrais sīkums, salīdzinot ar sajūtām, kas mijās manā pirmajā īstajā darba intervijā.
II daļa par interviju, airBaltic un Minhenes hosteli sekos mazliet vēlāk, varbūt šovakar. Tagad jāsteidzas uz simpoziju.
Komentāri
Ierakstīt komentāru
NU, rauj vaļā!