EL piezīmes

Tieši 2008. gada 30. novembrī gaisā palaidu savu profilu blogger.com vietnē. No 163 ziņām 136 ir pieejamas publiski. Reāli sanāk, ka katru trešo dienu šeit kko iemetu. Dažus ierakstus tiešām gribas lasīt vēlreiz un vēlreiz, piemēram, šo . Tomēr par savu visveiksmīgāko uzskatu rakstu Trenitalia . Kāpēc es sāku? Lielā mērā JT ir vainīgs/-a (2 personas). No sākuma likās, ka tam neatliks laiks, bet pie pienākuma pieradu. Domāju, ka šeit iemācīšos kaut mazliet gramatiski pareizi rakstīt un izteikties. Kkāda izaugsme jau ir salīdzinājumā ar pirmajiem rakstiem, kurus, tagad pārlasot, nāk smiekli. Gribas likt komatus, bet lai paliek. Būs ko mazbērniem rādīt. Tieši šādas krāsas bija pirms gada šajā adresē, kad tika sarakstīts daudz privātu rakstu, kuri tā arī netika publicēti, jo lasītāju auditorija izpletās neprognozējamos apmēros. Joprojām nevaru iedomāties, cik cilvēki regulāri apgrozās šeit. Ir cerība, ka šo lasa kāda man vēl nepazīstama persona. Pati blogošana arī ir kļuvusi populāra šajā ...

Tas tā sanāk jau katru nedēļu, ka ceturdiena treniņplānā sanāk brīvdiena, lai arī kā censtos kko ieplānot. Tas jau ir paredzami, ka ceturdienās man neko produktīvu negribas darīt. Šonedēļ arī vnk uzmetu gan treniņam, gan ķīmijai, gan labākajiem draugiem. Tā vietā izvēlējos 3 stundas no vietas spēlēt videospēles un noskatīties 3 periodus hokejam. Un vēl kas, pirmo reizi mūžā izmēģināju veiksmi totalizātorā. 2īti liku uz Rigas Dinamo uzvaru spēlē pret SKA (S.Peterburgas). Laimests būtu 5,8 reizes lielāks. Kaut arī bija skaidrs, ka šo spēli mēs zaudēsim, arī brīnumi mēdz notikt. Arī piektdien tikai ~30 minūtes paspārdīju bumbu zālē kopā ar o-sabiedrību. Sanāk, ka 2 diena aizgāja pa gaisu. Stulbi. Par to man pagaidām vislielākā škrobe . Bet nu vakars - Blaumaņa 9. Dažādas interaktīvas izklaides, ieskaitot Beyonces Single Ladies, kurai noteikti pieder 2009. gada seksīgākās uzstāšanās dzīvajā. Nakts - vecpilsētā. Es jau neko, DĀVIS!

Nogriezu matus. Plašāks attēls pavērās. Tagad gan ir tā, ka brīvais laiks man tiek nogriezts pamatīgi, un kurš gan cits, ja ne es pats, ir vainīgs. Smieklīgi, bet to vien daru kā mācos, guļu un skrienu. Es vairs nevaru normāli ieplānot kkādas izklaides, neko nedarīšanu vai satikšanos. Vareni tracina. Un tad es aizdomājos, kas ir svarīgāks? Nē, nevar apvienot. No kkā būs jāatsakās. Stulbi, bet varbūt tieši šī skriešana visam pakaļ man kko iemācīs. Kā būtu svinēt savu dzimšanas dienu pie okeāna?

Par treniņiem. Beigusies otrā nedēļa, un, pārskatot dienasgrāmatu, sapratu, ka pēdējā laikā diezgan veiksmīgi sanāk saplānot treniņus kartē. Tie sastāda vairāk kā 50% no kopējā apjoma. Virziena sajūta ir manāmi uzlabojusies, jo uzsvars tiek likts uz o-tehniku. Lai nebūtu pašam jāizplāno, jāuzliek un tad jāizskrien distance pašam, sadarbojos ar DD. Rīt - Vārnukorgs R. Sestdienas vakars kopā ar Lailu un Zv. Sen nebijām satikušies, un jāatzīst, ka šī kompānija ir iemantojusi savas īpašības, paradumus un konstantes dziļi. Katrs esam tik atšķirīgi, bet kopā jūtamies vislabāk. Zoles, sarkasma vai kalnu dēļ, bet viens ir skaidrs - Zv ir nepārspējams. Vakars ievilkās, tāpēc svētdiena diezgan izmetama. Ķīmijas kursos no miega mani izglāba pasniedzējas apgalvojums: ''Visi ķīmijas skolotāji ir slikti!'' Ar to arī beigšu.

Emocijas no Placebo vēl nav norimušas. Galvā skan Speak in tongues, u2bē tiek meklēts kāds veiksmīgs video un galvenie sarunu temati vijas tieši ap to. Ir, ir ko atcerēties. Pēc svētku brīvdienas citi atcerējas, citi aizmirsa, ka vidusskola ir brīvprātīgi Obligāts pasākums, un 4dienu pavadīja kā nu kurais - Pārdaugavā, piepilsētā vai Donavas krastā, bet ne izglītības iestādē. Tagad, iespējams, ir tāds atslābums mācību ziņā pirms atzīmju maratona. Šīrīta stienis un sajūsma kopumā bija ierašānās skolā plkst 8. Un pāris minūtes vēlāk uzzināju, ka bija jābūt tikai 11os. Apkārtējos klasesbiedros + vēl citu klāšu pārstāvjos radīja neviltotu sajūsmu. Tas viss Vijas dēļ, ko saprot tikai savējie.

Beidzot pienāca tas 17. novembra vakars. PLACEBO! Pēc Liepājas BBP skatuves nākamo koncertu nospraudu tieši šo, kas ir jāredz. Līdz pat pagājušā gada ziemai vienīgais, kas saistīja ar šo grupu, bija tikai TheBitterEnd. Bet I.L. (meitene, ar kuru kopā izstrādāju ZPD) piespieda paklausīties kko plašāk, un nākamajā vakarā saņēmu pāris gabalus. No sākuma diezgan negribīgi, bet ar laiku ātri vien viņi iekaroja manu playlistu, un tas beidzās ar to, ka šīsvasaras sākumā paspēju noķert pat mirkli, kad iznāca jaunais albūms. Un uzreiz tika arī sarunāts ar I.L., ka iesim kopā uz koncertu, ja angļu puiši tiešām atbrauks uz LV, jo albūms ir labais. Viena pēc otras kāda no Placebo dziesmām kļuva par dienas most played pēdējos mēnešos. Bija pilnīgi skaidrs, ka otrdienas vakarā būšu pie arēnas un par viszemāko cenu nopirkšu jebkādu biļeti. Ar spekulācijām pieredze iekrāta jau no BBP, tāpēc ar pacietību un pārliecību nebija problēmu. Ļoti aktīvi centos sarunāt bezkaunīgi zemu cenu. Nebija diezko sekm...

Saulainajā svētdienā paspēju noskriet Lapsiņās Magnētu un sagrābt lapas pagalmā. Ģimene visu dienu berž, slauka, pucē un mazgā. Māja piedzīvoja atdzimšanu no 3 nedēļu grimšanas sūdos! Mēs uzvarējām. Bet vakar Jūrmalai 50! To zināja tikai retais. Mākoņainā sestdienas dienā pie kultūras nama notika dažādi koncerti, pasākumi un atrakcijas par godu šim notikumam. Manam klubam tika uzticēts sarīkot o-distanci pa pilsētas centru. Es un Rihards tikām iecelti par organizātoriem. Sākumā par to visu smējos, bet pēdējā naktī sazīmēju miljons kartes ar pārdesmit kp pie kultūrvēsturiskām vietām, un agrā sestdienas rītā tos uzliku. Bija arī balvas un pienācīgs skaits(~40) dalībnieki, kas godprātīgi pabeidza/nepabeidza/nemaz nesāka distanci 2h laikā. Vispār pasākumus gana labs, bet tikai kādi 200 cilvēki sildīja nagus pie vareniem ugunskuriem. Mums pievienojās arī L, kas arī bija manāmi pārsteigta par šo faktu. Pasākuma kulminācija, kad vācām jau nost kp, uz skatuves kāpa Latvijas estrādes veterāni -...