EL piezīmes

Brīvdienu vakars Pagājusi tieši puse maģistra darbam atvēlētā laika eksperimentu veikšanai laboratorijā. Rezumējot 7 nedēļas, jāsaka, ka ar pētījumu man veicas necerēti labi. Laikam tāpēc, ka līdz šim vēl nav sanācis tā kārtīgi iestrēgt pie pavirši izplānota eksperimenta. Ja arī kas ar pirmo mēģinājumu nesanāk kā cerēts, pāris dienu laikā tiek rast risinājums. Esmu pārsteigts, cik raitā tempā šeit tiek iegūti publicējami rezultāti. Sava bakalaura pētījuma laikā Rīgā mēdzu pavadīt pat vairākas nedēļas pie nesekmīga eksperimenta risināšana, līdz sasniedzu apmierinošu rezultātu. Nesen izpelnījos pagodinošu atzinību pat no institūta zinātniskā vadītāja par jauniegūtajiem datiem. Sen neesmu ar neko citu tā aizrāvies kā zinātnisko darbu tagad. Uz laboratoriju piestaigāju arī brīvdienās, bet tas drīzāk saistāms ar to, ka mājās nobeidzās laptops. Brīvajā laikā eju skriet vai apmeklēju vingrošana zāli universitātes sporta klubā. Pieminēšanas vērti ir kluba iknedēļas skriešanas koptreniņi. ...

Vagonā Pēcpusdienas kalnu pārgājiens Interlaken apkārtnē iespējams bija iespaidīgākais piedzīvojums Šveicē līdz šim. Dienas pirmajā pusē no Cīrihes ar 3 vilcieniem caur Lucerni un Interlaken izkāpām mazā dzelzceļa stacijā, ielejā pie Eigera ziemeļu sienas. Nav noslēpums, ka vilciens Šveicē ir viens no dārgākajiem Eiropā. Taču pārbrauciens ar panorāmas vilcienu pa Centrālšveices Alpiem noteikti bija viens no labākajiem veidiem, kā ieraudzīt autentiskās ainavas un mazos ciematus pa ceļam. Atpakaļceļā braucām pa to pašu ceļu ar auto, taču ceļš pārsvarā veda pa gariem tuneļiem apkārt pilsētām. Plānotais maršruts sākās ~ 980 m virs jūras un lielākoties veda pa Eiger Ultra maratona takām. Pirmajā stundā pamatīgi iesvīdām, paceļoties gandrīz pus kilometru pa stāvu kāpumu caur vairākām kalnu viensētām un ganību pļavām. Pelēkie laikapstākļi atgādināja pārgājienu Bergenas apkārtnē, daudz strautiņu, mitru pļavu un neviena cilvēka apkārt. Pakāpjoties augstāk, mākoņiem paklīstot un un atsedzot...

Jau vairāk kā mēnesi veicu pētījumu maģistra darbam. Paspēju jau tikt pie pirmajiem publikācijas cienīgiem rezultātiem. Jūtu, ka projekts iet! Tas nenoliedzami palīdz no rīta agrāk iziet no mājas un dod zināmu pārliecību tālākiem eksperimentiem. Pa šo laiku izveidojās arī necerēti labas attiecības ar kolēģiem, pārsvarā ar institūta doktorantiem. Ja sākumā prognozēju, ka tikšu uztverts kā īslaicīgs apmaiņas students, tad patiesībā ķīmiķis mikrobiologiem ir gan eksotiska būtne. Pievienojos mikrobiologu galda spēļu vakariem. Līdz šim līdzīgas nedēļas nogales izklaides biju redzējis tikai TBBT seriālā. Vispār bieži doktorantu sadzīviskās situācijas asociēju ar ainām no TBBT. Tā kā pie viena spēļu galda sēž pārstāvji gandrīz no katra kontinenta, tad tas atspoguļojas arī groziņos. Tajā pašā laikā nav ne jausmas, kā man reprezentēt Austrumeiropas virtuvi. Pavasaris ir tad, kad maisā pagrāb sīpolus, bet visiem jau izlīduši loki.

Pēc pāris mēnešu pārtraukuma dzīvē ir atgriezies zināms līdzsvars. Esmu ticis pie relatīvi stabilas dzīvesvietas adreses, esmu apradis ar mikrobioloģijas zinātnisko laboratoriju un apzinājies reāli sasniedzamus mērķus nākamajiem mēnešiem savā maģistra darbā. Esmu atguvis optimālu fizisko formu, lai komfortabli varētu skriet ar 5 minūtēm kilometrā, kad Cīrihē iestājies patīkams pavasara siltums. Paskriet ar orientēšanās sporta karti Cīrihes mežos vēl joprojām nav izdevies. Tamdēļ šogad izlēmu nestartē zviedru 10Milā. Taču regulāriem skrējieniem un vingrošanai motivāciju rada maijā sākumā Cīrihē gaidāmā 14 etapu stafete SOLA , kurā piedalās gandrīz tūkstoš komandas. Pārstāvēšu ETH Mikrobioloģijas institūtu 10,6 km garā 6. etapā ar 220 m kāpumu. KK pēc pieredzes teica, ka galvenais nav piedalīties, galvenais ir uzvarēt etapu. Tad nu plānoju atlikušajos divos mēnešos satrenēties tā, lai vidējais ātrums etapā būtu stabili zem 4 min/km. Uzzināju sesijas eksāmenu rezultātus. Bez lieliem pā...

Šonedēļ Cīrihes ETH mikrobioloģijas institūtā uzsāku savu maģistra darbu, kas aizpildīs pēdējo ceturtdaļu no manas divu gadu ķīmijas maģistra izglītības plāna. Pašlaik nemāku teikt, par ko īsti būs manas tēzes, taču pašus eksperimentus, galvenokārt, veikšu molekulārajā bioloģijā un organiskajā sintēzē. Ja organiskajā sintēzē jūtos gana kompetents, tad manas molekulārās bioloģijas zināšanas balstās tikai uz pāris atvērtajiem tiešsaistes kursiem EdX , kas, spriežot pēc darba tempa pirmajās dienās un pieļautajām kļūdām, ir stipri par maz. Diezgan droši varu teikt, ka esmu stulbākais students institūta. Par to gan neesmu pārsteigts, jo tieši vēlme iegūt praktiskas zināšanas bioloģijā pamudināja maģistra darbu izstrādāt ārpus ierastās organiskās ķīmijas laboratorijas. Apaļkolbu, ietvaicētāju un dalāmo piltuvju vietā tagad strādāju ar mikropipeti, petri trauciņiem un centrifūgu. Īss sintēzes apraksts aizstāts ar detalizētu protokolu. Lai arī saprotams, ka tas ir tikai medusmēneša peri...

Eksāmenu sesija jau garām. Tik atvieglots kā tagad nebiju juties kopš pērnā gada septembra. Varētu ieslīgt detalizētākā izklāstā par katru no 10 pārbaudījumiem pēdējo triju nedēļu laikā, taču ko tur vairs. Pēc dažām dienām uzzināšu rezultātus, cik kredītpunktus patiesībā esmu pelnījis, un tad arī spriedīs, kā līdz vasarai tam cirkam pielikt punktu. Mūra austrumos Pirms ķeros ar visām četrām pie maģistra darba, ar Ditu sarunājām sirsnīgu randiņu 14. februārī Berlīnē. Bez vakariņām, veikaliem un fotografēšanās, pa silto un saulaino laiku izstaigājām arī populārākos tūrisma objektus un Berlināles kinoteātrus. Pie reizes atzīmējām manu 26. dzimšanas dienu ar siera kūkas gabaliņu viesnīcas brokastīs. Kopumā tās dažas dienas Vācijā likās vareni spridzīga ideja, bet varbūt tikai sesijas beigu iespaidā viss likās tik superīgs. Pāris dienas vēl atslābums, tad pāriešu uz pilna darbalaika ikdienu laboratorijā, veicot eksperimentus maģistra darbam.

Pagalmā Janvārī, būdams ģeogrāfiski tālāk no skolas, nekautrējos pavadīt laiku iesaistoties gadalaikam atbilstošās izklaidēs. Tā, piemēram, pagalmā ar traktoru iebraucu ~300m distanču slēpošanas trasi slidsolim. Traktora pielāgošana mīkstajam sniegam izrādījās ieceres sarežģītāka daļa, jo nācās pārlādēt akumulatoru, noņemt zāles pļaušanas asmeņu pannu un palielināt velkošo riteņu saķeri, apvelkot ar ķēdēm. Rezultātā pēc pāris stundām ar Kristoferu jau blietējām sniegu. Vilcienā Pirms sesijas sākuma pievienojos ģimenei tradicionālajam braucienam uz Austrijas Alpiem. Ieleja sagaidīja ar pamatīgu aukstumu, nerimstošu sniegputeni un daudz svaiga sniega. Braukšanas apstākļi uz kalnu ceļa pārliecināja pat iegādāties un uzmontēt busiņam ķēdes, ar ko jau bijām saskārušies iepriekš. Pateicoties sniega daudzumam, ar dēli vairāk dzīvojāmies ārpus trasēm, nekā to robežās, zīmējot vilnīšus baltajā paklājā. Dažbrīd mazliet arī pārvērtēju savas spējas, iegriežot jaunas švīkas dēļa slīdvirsm...