Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

Trenitalia

Visas lielās lietas rodas pašas no sevis. Kādu vakaru Ungārijā apskatu telefonu un ieraugu sms ar ziņu: ''Brauksi uz Chamonix?''. No tēva, protams. Izrādas šie vakarā sēžot pie tv izlēma aizlaist uz alpiem šovakar. Es jau ar neko daudz nedomājot un saku iztēloties iespējas pievienoties viņiem. Problēma bija tāda, ka mūsu ceļi nekā nekrustosies, un man būs vien pašam jātiek līdz galam. Uzreiz iedomājos, ka jāpārvietojas ar vilcienu, jo to nu es gribēju izmēģināt jau sen. Man galīgi nebija talanta atrast kkādus sarakstus un iespējamās izmaksas par dzelzceļa tīklu Eiropā. Tātad bija jāimprovizē. Pa galvu visu laiku maisījās Eiropas karte, un mēģināju iztēloties maršrutu. Eurotrips sākās uz Ungārijas un Slovākijas robežas, kur nostopēju Škodu. 150km līdz ciemam, kas ir puseceļā līdz Budapeštai. Diezgan nomaļa vieta, un pietur tikai reģionālie vilcieni. Tad 2h kratījos 100km līdz Budapest, tuvākā ārvalstu vilcienu pieturvieta. Pirmo reizi ieraudzīju tik lielu un greznu satci...

happy ever after

Es nepavisam neesmu tuvu Latvijai. Es atrodos Chamonix, Francijā. Ļoti mājīgā apartmentā, pilsētas centrā. Jūtos noguris un priecīgs, ka esmu šeit. Nezinu, kas mani šeit sagaida. Jebkurā gadījumā augšā es nekāpšu uz Mont Blanc. Ir tik daudz kas izdzīvots, ka nezinu ar ko sākt. Galvenais, ka piekritu izaicinājumam ļauties Eiropas transporta tīklam un vienam aizceļot 1400km bez jebkādas pieredzes šajā jomā. Šis noteikti bija manas vasaras neticamākais notikums. Es noteikti tev pastāstīšu par visu sīkāk, bet tagad. Tagad man jārupējas par ko citu.

Kedas

Ja atceries, tad Kāpā godam iznīcināju savus skriešanas apavus. Noslīcināju kempinga miskastē. Pēdējo mēnesi skriešanai izmantoju gandrīz visus apavus, kas ataradās ģimenes garderobē. Protams, tie nevienmēr bija domāti ilgstošai skriešanai, tāpēc tas izsauca vairāku tulznu un noberzumu veidošanos, bet veiksmīgi variējot starp vairākiem apaviem izdevās tos noturēt sākuma stadijā. Paralēli tika meklēti iespējamie varianti jaunu kedu iegādei. Līdzekļi tika ierobežoti līdz 60 naudiņām. 1. variants bija Itāļu LaSportiva ražotie Crosslite, kas izcēlās ar Itāļu pieredzi, kvalitāti un izturību. Sver 580g 2. variants - Salomon Speed cross. Pieredze ar Salomon ražojumiem ir bēdīga izturības ziņā, bet šis ir pilnīgi jauns modelis, un parasti ražotāji mācās no kļūdām. Sver tikai 280g 3. variants - IceBug. Nav nekādu komentāru, nekad neesmu mēģinājis, bet daudzi orientieristi par tiem izsakās atzinīgi. Pirmajam variantam mans izmērs Rīgā ieradīsies tikai nākamnedēļ, bet braucu prom jau sestdien. 1....

Valmieras čempionāts

Pagājusī nedēļas nogale iesākās ar seklu pokera vakaru. Līdz ar to piektdiena pagāja diezgan miegaini, un dienas ritms tika mazliet iedragāts. Brīvdienās gāzēju uz Brenguļiem, kur norisinājās Valmieras atklātais čempionāts. Spilgta saule un karstums mūs sagaidīja sacensību centrā. 9 km garā distance pa dienas vidu bija īstens izaicinājums. Pirms starta jutos ļoti labi. Bija sajūta, ka noskriešu labi. Distances sākumā jau ievēroju, ka būs interesanti. Pirmie kp tika paņemti bez kļūdām. Panācu E.Bričonoku, kurš cieši sekoja. Itkā centos par to nedomāt. Zinot pagājušo gadu, biju ļoti piesardzīgs un uzmanīgi sekoju kartei. Izvairījos no iespējām kļūdīties. Un tad nāca kļūda, par kuru nebiju nemaz iedomājies. Neko nenojaušot lauzos cauri avenājiem un citiem sū gar izcirtuma malu līdz pēkšņi ieraudzīju Gauju: ''Kkas nav!'' Esmu izmetis pamatīgu līkumu. Šis bija distances lūzuma punkts, nesasniedzot nemaz pusi no kopējā garuma. Cīņas spars bija krities, un tagad es skrēju ar d...

Skrienamlaiks

Man augusts iesācies ar pamatīgiem treniņiem un laika pakārtošanu tikai tiem. Motivācija neizsīkst un katrs treniņs ir jauns piedzīvojums, jo maršrutus cenšos izvēlēties pēc iespējas interesantākus. Ja vēl šorīt otro reizi skrēju pa Rīgas ielām, tad pagājušajā nedēļas nogalē šķērsoju Ķemeru dumbrāju (mežš ūdenī). Viss ir labi! Pēdējā laikā dzīvoju mājās. Pelnu piķi! Pagalmā uzturas dažādu tautību cilvēki. Tamdēļ guļu dīvānā - neko darīt. Bet nu esmu sācis iemest aci kastē, jo nekas cits jau neatliek drūmos vasaras rītos. Secināju, ka viss ko tur rāda ir tīrās ziepju putas! Velti apsists laiks. Ak jā, nesen biju Tukumā pie AG. Parāpelējāmies pa veco Poļu kalna rampu. Protams, ka Geocaching's mūs tur pievelk. Tukumā ir forši! Svētdien man tika uzticēts uzdevums, tēlot kārtīgu mazdēlu un aizvest vecmāmiņu uz otru Latvijas malu. Tā arī darīju un svētdienas rītā aizripoju (max 75km/h pa šoseju) uz Mazsalacu un Rūjienu, kur notika kkādi kapu svētki. Vareni jautri! vaine. Varen jautri bi...

Rīgas garais.

Sen biju par to domājis, un šorīt to īstenoju. Nekad nebiju tā kārtīgi skrējis pa Rīgas ielām. Tākā plānots bija garais, tad aizbraucu uz Čiekurkalnu, lai saulainā dienā noskrietu 90 minūtes vidējā tempā ar pāris intervālaiem pa vidam. Iespaidi? Patstāvīgs troksnis pie kura pierod. Jābūt uzmanīgam ik uz soļa un jāmanevrē starp gājējiem, mašīnām un dāžādiem priekšmetiem. Īstenībā diezgan jautri. No Čiekurkalna līdz Vanšu tiltam tiku 30 minūtēs, un tas ir apmēram tik pat, cik ar 11. tramvaju līdz centram. Pa ceļam piestāju dažos lielveikalos, lai veledzētu ādu ar aukstu ūdeni. Karstums bija pamatīgs. Pēdējās 15 minūtes pa veloceliņu gan bija garlaicīgas, un, iespējams, tāpēc Babītē nopirku biļeti un aizbraucu mājās. 16 km, 90 minūtes. Skatīt 28.07.09 lielākā kartē