EL piezīmes

Katra skolēnu brīvlaika tradīcija ir braukt uz Ausekļa nometni. Lai arī kā negribēju ziedot tam laiku un maksāt milzu piķi, tomēr pēdējās divas dienas pavadīju Inčukalna pamatskolā. Bez bumbu spēlēm, baseina un ēšanas pārrunājām arī pagājušo sezonu sasniegumus un neveiksmes, un nākotnes plānus. Sākumā neticēju, bet zināmu devu motivācijas šīs dienas deva. Paspēju arī noskatīties TheBoatThatRocked, un tāpēc kādu laiku playlistā dīdās filmas OST. Tagad vandos pa rezultātiem, kartēm, kļūdām, blogu un pierakstiem par pagājušo o-sezonu, jo jāsavāc kkāds rezumējums, secinājums. Galvā vēl nāk domas par pareiziem/nepareiziem lēmumiem -> 5dienas vakars. Ieliku ķeksīti pie THIS IS IT. (Pareizs lēmums.) Bet vakara nagla netika iedzīta! Tā vietā, lai iztrakotos pie grupas, kas dzīvajā laistu savu jauno gabalu, es piekāpos pārējiem, kuri netika pie biļetēm. A&B parāda attieksmi - uzmet (Nepareizs lēmums), rokmūziku nedzirdēju, izdejoties nepaspēju un pēc pusnakts esmu mājās. ''Laime...

Ar labiem nodomiem svētdienas gaišo dienas laiku pavadīju klausoties vidusskolas ķīmijas kursu. Prieka pilns par gaišo skatu uz nākotni izgāju no RSU. Ar L vēl grauzām pasaulē labākās energy-mints. Līdz šim varēju teikt, ka viss ir kārtībā. Gribējām aizbraukt kko iekost, bet tad sākās izmisīgs ceļojums pa grāmatu plauktiem meklējot Cs noteikumu 135.4 punktu. Man tika piespriests 30Ls naudas sods (ATKAL!) par automašīnas novietošanu tuvāk par 3m no nepārtraukta balta ceļa apzīmējuma, līnijas. Es necentīšos jūs pārliecināt, ka par kko vēl varētu diskutēt. Vienkārši vajadzēja braukt ar vilcienu. Un tā arī darīšu. Nākamās 24h praktiski nesmaidīju. Ar to vakars nebija beidzies. Braucot mājās, ceļu policija parūpējās par vēl vienu sprādzienu manā budžetā. Savā pilsētā apturēja par izdegušu lukturi, un skaidri apgalvoja, ka likums nosaka 20Ls. Tad gan es vairs neizturēju, un pastāstīju visu, ko domāju par sakarību starp valsts nodokļu sistēmu un nodarbinātību. Pēc vairāku minūšu pārrunām man ...

Piektdien aizbraucu uz Tukumu. Pabraukājām pa tumšiem meža ceļiem, atradām vecu ozolu, apskatījām vai viss ir vietā. Vakaru pavadījām super mierīgi, ko nevarētu teikt par lielāko daļu manu draugu. Pirms gulētiešanas apēdām 3 maizes ar pamatīgu šķēli gaļas, jo Siguldas kalniem nepieciešama enerģija. Sestdienas rītā vēl mazliet kaloriju un dodam uz Siguldu, kurs norisinājās skarbākais Latvijas maratons. Daži jau pirms starta pamatīgi stresoja par neaizsniedzamu finišu 11 km distancē (1 aplis), bet es, lai kārtīgi izskrietos, pieteicos 22km (2 apļi). Trasē bija jāpievārē 11 Siguldas raksturīgās nogāzes (pilsētas trase, serpentīnceļš, gūtmaņalas un pilskalna kāpnes un vēl dažas). Man bija tā laime to visu izpildīt 2reiz. No WC izkāpu precīzi 10 minūtes pirms starta, un tad tika veikti pirmie soļi skriešus pēdējo 2 nedēļu laikā. Es jau nojautu, ka būs jācīnās ar sāpēm, kas parasti rodas, ja ilgi nav skriet. Starts pilsētas trases apakšā, un tā iespēja pirmos 400m veikt pa dubļaino trasi uz ...

Ir pagājušas tikai 24 stundas, un tik daudz jau piedzīvots. Pirmo reizi mūžā uz skolu aizbraucu ar busu, sarkano busu. Kāds pat izteica piedāvājumu nofotografēties pie ''tusiņbusiņ''. Šitas ir smieklīgi. Bet man nebija citu variantu no, jo, redz, 6 cilvēki bija jātransportē uz lielpilsētu. Tas tā mēdz gadīties pēc Hamleta. Tā kā šodien paveicās ar laiku, tad atstāju pāris latus kinoteātrī. Apsolīju IL, ka kopā iesim uz filmu par laika ceļotājiem. Es jau zināju apmēram, uz ko parakstos, bet šoreiz, patiešām, filmā nekas nepārsteidza. Ziema nāk, un pirmo reizi pabiju kārtīgā autoservisā. Mainīja riepas polo. Beigās tikai pasmējos, cik savdabīga tur vide. Iekšā tiek uzturēta temperatūra, lai piens, kas stāv uz dzelžu veidota galdiņa, nesaskābtu, raksturīgā eļļas smarža, melni pirksti, katrā stūrī deviņstāvīgas riepu kaudzes, runa, kas knapi spēj noturēties vienā valodā uz vienu teikumu un šefs, kas visu laiku māca (lamā) pārējos. Tik skaisti.

Mājā valdīšu es, jo esmu vecākais. Vakara ģimenes sapulcē tika sadalīti pienākumi, atgādināti noteikumi un izsniegta brīvība, tāpēc Brauc ciemos! Kopš laika, kad iznāca jaunais Kings Of Convenience albūms, likās, ka tas mani neaizraus, un vispār šķita garlaicīgs. Ar laiku arvien vairākos blogos parādījas pozitīvas atsauksmes par tām 13 dziesmām, un svētdienas vakarā ''aiz neko darīt'' beidzot lejuplādēju. Neticēju, bet kkā sanāca, ka pēdējie 2 vakari ļāva man norvēģu zēnu albūmu noklausīties jau 3 reizi. Un tagad tas jau ir ''ideāls fons ražīgam darbam''. Arī es tev iesaku paklausīties. Nikotīnamīnadenīnnukleotīdfosfāts transportē H jonus fotosintēzes reakcijās, jo tas ir koferments. Un ir garākais vārds vidusskolas kursā. Jap, mazliet esmu aizrāvies ar bioloģiju, un sestdien skriešu Siguldas maratonu. 22 km.

4 dienas no vietas istabu izmantoju tikai pārgulēšanai. 0:00 ierodos mājās un atlūztu pat neieslēdzot gaismu, un pāris minūtes pirms izbraukšanas uz skolu pamostos, lai tikai paspētu izbirstēt. Tāpēc arī virtuālajā pasaulē pabiju retāk. Nedēļas vidū 2reiz baudīju skatuves mākslu. Un teātris ir vieta, kur, manuprāt, var netīšām satikt jebkuru. Uzreiz pazuda mazā rutīna, kas jau paspēja iestāties skolā. Ja Hamlets ar smiekliem un nepiespiestu gaisotni, tad Jaunais Rīgas teātris pacēla ar raksturīgo sajūtu sabiedrībā un etiķeti. Ir lietas, kas teātri padara par unikālu vietu arī ārpus zāles un skatuves. Un vēl divatā to pamanīt ir visvieglāk. Nedēļas laikā tika veiktas dažādas izklaides ar 10. klases biologiem, jo šamējie tika kārtīgi pieradināti skolas dzīvei, kas dažreiz var likt izrunāt ~20 simbolu vārdus, dzert interesantus kokteiļus, piepumpēties nreizes un mērkt rokas dažādās dispersajās sistēmās. Biologu vārds izskanēja plaši, jo, M lietas noorganizēja ļoti augstā līmenī. Prieks pa...

Nevajag mazgāt ausis un vispār jāmazgājas ir reti. Ietaukoti mati izskatās vislabāk. Bietēs dzelzs praktiski nav. Ir sākušies tie pāris mēneši. Jāizbauda katra diena. Ir starpsezona. Pirmdien atzīmējām DB19. Bez kalorijām un šampanieša dzīvoklī, lietainā pusnaktī uzkāpām arī virs VEF. Bet vienmēr, satiekot Daci, gribas uzzināt, kā ir mācīties RSU. Un šoreiz gan dažas lietas mani šokēja. Apjoms tiešām ir pamatīgs. Bet nekas jau nav neiespējams (izņemot izlidot pirmajā sesijā). Un vēl man pačukstēja, ka nākamgad budžeta vietu skaits tiks samazināts no 250 uz 175. Bet nu, paldies dievam, šodien kāds uz skolu bija paaicinājis kādu, kas domā reāli un cenšas nabaga vidusskolēniem pavērt durvis uz citu izglītības sistēmu. Parādīja arī interesantu klipu. Ja tev ir 5 minūtes, tad noskaties šo . Man vnk nevar piezvanīt. Uzspridzināju telefonu. e-pasts: edgars_lakis@inbox.lv