EL piezīmes

Tā kā kaut kāda forma pašlaik ir, pieteicos skolas komandā stafetēm Uzvaras parkā un 2km krosam Aniņmuižā. Vakar lietainā pēcpusdienā Uzvaras parka slēpošanas trases aplis tika sadalīts 10 etapos (~140 m katrs). Norisinājās ikgadējais stafešu skrējiens starp Rīgas izglītības iestādēm. Mūsu skola attiecīgajā vecumu grupā bija favorīti, jo pēdējos gadus nekas zemāks par uzvaru neesot bijis, un šogad nekas neliecināja, ka mēs to nevarētu turpināt. Es skrēju 5. etapu. Komandai sākums nebija spožs, jo pirmajā maiņā kaut kas nogāja greizi ar kociņa nodošanu un otrais etaps straujā, slapjā līkumā, grūstoties ar citiem dalībniekiem, krita. Tas mūs atmeta uz pirmspēdējo vietu, bet tas bija tikai sākums. 3. etapā redzēju, ka strauji kāpjam uz augšu, bet 4. etapā jau blakus līderu grupai. Savā etapu maiņā ideāli sanāca stafetes kociņa nodošana, kas ļāva no maiņas izskriet kā pirmajām un pašā etapā vēl atrauties. Arī nākamie etapi turpināja iesākto un komanda finišēja ar vairāk kā pietiekamu atrāv...

Man jau likās, ka sen ar manu organismu nav nekas noticis ārkārtējs, izņemot nelielas pārpūles. Jau pirmdienas rīta sapratu, ka kaut kas tomēr ar imūnsistēmu nav kārtībā. Lielais vairums leikocītu beidzot dabūja pasvīst, jo kaut kāda mikroskopiska biokultūra paviesojās manā gļotādā, un ne jau ar saudzīgiem nodomiem. Bet pagaidām izskatās, ka ar visu tikuši galā apsveicami, jo par iesnām nekas tālāk gluži nav parādījies, izņemot nelielas galvas sāpes. Visu var atrisināt ar pastiprinātu devu šķidruma! Neraugoties uz aizdomām par kādu spēcīgāku vīrusu, otrdienas vakarā aizplivināju uz Siguldu. Treniņā starp pārējiem jutos vājš, jo kājas pret kalnu sen nebija kustinātas un tas vīrus spieda miokardu strādāt pārlieku veikli. Jā, patiess prieks par uzaicinājumu piedalīties treniņā. Pēc tā šodien pēcpusdienā bija jāveic kļūdu labojums svētdienas distancei, kas tikai apstiprināja apvidus sarežģītības pakāpi, un beigās nosaucu šo vietu par jauno kluba mājas apvidu (līdzīgi kā hokeja klubiem māja...

Visi zināja, ka šodien, iespējams, būs vissarežģītākā distance visā sezonā, tā tas arī bija. Vairāk kā puse no distances veda pa sīki izzīmētām reljefa formām, kas prasīja super orientēšanos. Taktika bija etapa sākumā skriet ātri virzienā, un tuvāk punktam meklēt piesaisti. Vispār plānam nebija nekāda vaina, līdz mans virziens vairs neturējās kopā un dažbrīd pazaudēju kontroli vispār. Līdzīgi kā vakar mani piemeklēja neveiksmes pie paša kp, pie 1. tas prasīja pat 20 sekundes. Tātad man ir palielas problēmas kp rajonā. Vairums kļūdu līdz 15. kp tika pieļautas tieši kartes nelasīšanas dēļ, gribējās ātrāk kustēties uz priekšu un cerēt, ka ''tuvāk pie kp kaut ko izdomāšu, jo virziens jau ir pareizs.'' Bet, protams, ka ne vienmēr tas strādā, principā tas strādā ļoti reti, bet kopumā ņemot līdz 15. kp kļūdas vēl bija ciešamas. Kļūda uz 16. kp mani patiešām sadusmoja. Viss sākās jau ar nelielu pastaigāšanos pie 15. kp, izskrēju ar domu, ka nu viss tas murgs ir beidzies, un ...

So far, so good! Tātad šodien Bumbukalnā norisinājās mana kluba rīkotās sacensības - Rīgas Kausi, kas bija arī pirmās atlases uz junioru izlasi, beidzot tās pienāca. Starts bija samērā vēlu, un, tā kā dzīvoju ~ 40 minūšu braucienā no sacensību centra, tad vēl 12os mājas mierīgi lasīju romānu. Iesildīšanās posmu šoreiz sāku neierasti agri, kas nebija laba doma, jo +/- 400 sekundes nācās nedarīt neko, un tikai starta koridorā tā pa īstam atcerējos, kas man tagad jādomā. Pirms starta biju pārliecināts, ka ātrums šoreiz samērā maz ko izteiks rezultātos, jo gaidāma orientēšanās mikroreljefā, ar ko salvena šī karte, bet patiesībā bija pilnīgi pretēji. Distance veda pa kartes līdzenāko daļu, kur, manuprāt, jāpārvietojas ar vidējo ātrumu zem 5 min/km. Lai nu kā, pirms starta izdarīju visu, izņemot paskatīšanos leģendā uz punktu numuriem, tie šoreiz bija tādi paši kā Magnētā. Kā parasti sāku ļoti strauji, jo pirmie kp likās vienkārši. Tā tas arī bija. Skrienot uz 3. kp un ieraugot, cik slapjš i...

Pēc ilga pārtraukuma beidzot pabiju pie Arēna Rīga ledus laukuma. Protams, emocija šoreiz kā Dinamo play-off'os nebija gaidāmas, bet pavērot hokeja spēli klātienē ir daudz citādāk, kā skatīties šaurā kastē. Kaut vai tāpēc, ka nebija dzirdama Anatolija balss, kas sākumā likās mazliet jocīgi, jo nevarēju izprast laukumā notiekošo. Tā kā uz laukuma mūsu izlasi aizstāvēja vairums izlases kandidātu un jauno hokejistu, tad, protams, tehniski baudāmu momentu īpaši daudz nebija, bet pirmo vārtu 9nieks bija tieši mūsu acu priekšā. Jā, un Oļegs arī vēl nav Latvijā, varbūt tāpēc spēle likās tāda pasīva. Biļetes dabūju par divarpus latiem katru. Vispār māsas mani uzaicināju uz spēli un solīja, ka mēneša beigās būs jāiet arī uz Baltkrievijas maču. Rīt, 14:41, es, kā pirmais no grupas, atklāšu atlases sacensības uz Latvijas junioru izlasi. Sacensības notiks man nebūt svešajā apvidū - Bumbukalnā. Neslēpšu, ka mērķis ir ieskriet 3niekā, kas nav nekas neizpildāms. Tieši šīs un Latvijas čempionāts m...

Nedēļas sākumā pirmais iepriecinošais notikums bija mans jaunais PB 600m distancē- 1:35. Tas ir par vairāk kā 12 sekundēm ātrāk kā pirms 5 mēnešiem, un pirms gada skrēju 1:52. Manēžā patiešām iemācījos skriet. Tas deva pamatīgu stimulu pēdējās dienas pirms atlasēm padarīt ko smagu. Bēt, viss izgāzās jau 2dien. Netiku ne uz Garciemu, ne uz Siguldu. Par pēdējo man neērti runāt, jo patiesībā tā ir lieliska iespēja, kur kaut kā bail izmantot slidenu iemeslu dēļ. Man nepietiek tikai ar Dāvja ''nu braucam!'' Tā vietā pa tumsu pārvietojos gar jūru. Sen nebija skriets mājās. Tumšā pludmale ar TheWhiteStripes ausīs bija fantastiska. Daudz domāju par gaidāmo startu. Likās, ka nu mani muskuļi ir gatavi spridzināšanai, ko gan nevarēja just šodienas garajos intervālos. Kaut ko es atkal izdarīju nepareizi! Bet mazliet vēl laiks ir, ~60h. Skolā berzējos, rīvējos ūn stiepjos. Viss tur kļūst tāds vaļīgs, ieskaitot stundu sarakstu. Aizvien biežāk dzirdamas frāzes: ''Nu nesabojās...

Nē, nu nav jau tā, ka 300 minūtes ķīmijas vienā dienā būtu par daudz. Šodien bija pēdējā reize, kad tik lielu daļu no svētdienas kaut kam tādam atdodu. Šoreiz pasniedzēja mani pārliecināja, ka organiskā ķīmija vidusskolas līmenī ir īsa un vienkārša, nekas neiespējams. Jā, tā tas patiesībā arī ir, es noticēju. Bet sarežģīti man ir atcerēties sēra alotropijas struktūras n' stuff . Lai nu kā pāris stundas iepriekš, pusnaktī, es vēl stāvēju zem otra Lielupes tilta Jūrmalā. Mums tas sanāk! Liekas, ka Geocaching sezona atdzīvojas Latvijā, jo neaktīvo slēpņu īpatsvars ir krasi samazinājies. Jāplāno tūre! Un es vēl neesmu šogad ar riteni braucis. Bet pirms tam, šovakar, jāpabeidz treniņnedēļa. Varu teikt, ka bijusi ļoti produktīva gan apjoma, gan kvalitātes ziņā. Vispār bez sacensībām, manuprāt, trenēties ir vieglāk un efektīvāk. Tagad arī es to apstiprinu. Redzēs, kas no tā visa sanāks. Jau pēc 5 dienām. Klausos pagājušā gada Eiropas stadionu rokgrupu nr.1.