Pirms gada pirmā janvāra rītu sagaidīju Cēsu slimnīcā. Tagad ar sagrautu imūnsistēmu mājās ļoti lēnām pārvietojos apkārt un lielāko daļu laika pavadu gultā. Nenormāli daudz dzeru, un sajūtas arī tādas, it kā tiešām trīs dienas no vietas būtu dzēris. Valmieras treniņometnes vidū, kad tas bija vismazāk nepieciešams, vīruss sagrāva jebkādas oganisma aizsargspējas. Par treniņiem, jaunā gada ballītēm un iziešanas no mājas varu aizmirst. Kā katru gadu būs jānoskatās Ирония судьбы, или С лёгким паром. Runājot par mājām, man likās, ka Valmierā ir daudz sasnidzis, taču, atbraucot Jūrmalā, te izskatās kā Sūnciemā. Laikam savā mūžā pagalmā tik daudz sniega nebiju redzējis. Pilsētā pa ielu pārvietojas gan mājdzīvnieki, gan auto, gan cilvēki, jo sētnieki ir padevušies. Jebkuš traktors šeit ir augstā vērtē. Kāds no sastumtajiem sniega kalniem pie lielveikala ļoti iespējams sasniedz arī pilsētas augstākās virsotnes statusu, ko lieliski izmanto ragaviņu bandas. Ja par nom...